Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā, kas paredz, ka licences laukuma jūrā izmantošanas tiesības tiek piešķirtas, rīkojot arī izsoli, ne tikai konkursa kārtībā.
Grozījumi izstrādāti, lai uz likuma pamata izdotajā normatīvajā aktā paredzētu, ka licences laukuma jūrā izmantošanas tiesības atkrastes vēja elektroenerģijas parka būvniecībai, ar to saistītai izpētei un būvju ekspluatācijai tiek piešķirtas izsolē.
Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) norāda, ka aktualizētajā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030.gadam (NEKP) attiecībā uz atkrastes vēja parkiem iekļauti divi pasākumi - Latvijas-Igaunijas atkrastes vēja parka "Elwind" īstenošana, kā arī jaunu atkrastes vēja parku attīstības nodrošināšana.
Lai sekmētu aktualizētajā NEKP noteikto mērķu sasniegšanu un nodrošinātu citu Eiropas Savienības dalībvalstu atkrastes vēja parku ieviešanas labās prakses pārņemšanu, nepieciešams pilnveidot esošos atkrastes vēja parku ierīkošanu regulējošos tiesību aktus, norāda KEM.
Tāpēc paredzēts ieviest regulējumu, kas ļauj tiesības izmantot atkrastes vēja parku licences laukumus piešķirt no konkursa atšķirīgā veidā, proti, izsoles ceļā.
Vēja parku darbības pieredze liecina, ka tie varētu efektīvi darboties līdz pat 70 gadiem. Likumprojektā noteikts, ka licenci licences laukuma jūrā izmantošanai enerģijas ražošanai nepieciešamo iekārtu ierīkošanai izsniedz uz laiku līdz 70 gadiem, ņemot vērā tehnoloģijas atjaunošanas iespējas un investīciju stabilitāti, kas ilgtermiņā sekmēs zemāku elektroenerģijas cenu galalietotājiem, jo projekta attīstītājs vai elektrostacijas īpašnieks varēs rēķināties ar ilgāku darbības periodu.
Vienlaikus, lai veicinātu atkrastes vēja enerģijas ātrāku apgūšanu, nepieciešams pārskatīt gan licenču piešķiršanas kārtību, gan arī pretendentu vērtēšanas kritērijus, kā arī noteikt skaidru licenču izsoles kārtību, norāda KEM.