Bojā gājušā Latvijas brīvprātīgā kareivja mirstīgās atliekas kremēs Ukrainā

Latvijas vēstniecība ir saņēmusi medicīnisko izziņu par Latvijas brīvprātīgā kareivja Sļadzevska, kurš frontē lietoja uzvārdu Tarenovs, nāves faktu Ukrainā.

Latvijas pilsonis Sļadzevskis, izpildot kaujas uzdevumu, gājis bojā 2025.gada 13.maijā Luhanskas apgabala Svatovas rajonā, Novovodjanas ciemā.

ĀM preses sekretāre norāda, ka Sļadzevska nāves iemesls ir kara notikumu sprādziena trauma. Kareivja piemiņa tiks godināta, un viņa mirstīgās atliekas tiks kremētas Ukrainā.

Kā iepriekš vēstīja "TV3 Ziņas", Sļadzevskis pēdējā gribā norādījis, ka vēlas, lai viņu kremētu un izkaisītu blakus savam draugam Ukrainā.

LETA jau rakstīja, ka līdz ar karavīra Sļadzevska nāvi kopš Krievijas plaša mēroga iebrukuma dzīvību zaudējis jau trešais Latvijas brīvprātīgais.

Pērn Ukrainā krita 1983.gadā dzimušais Latvijas brīvprātīgais karavīrs Edgars Platonovs. Karavīrs gāja bojā pērn, 25.decembrī, karadarbības rezultātā, pildot dienesta pienākumus Ukrainas bruņoto spēku Ārzemnieku leģiona sastāvā un pašaizliedzīgi cīnoties pret Krievijas okupantu armiju Novojehorivkā, Luhanskas.

Platonovs iepriekš nav dienējis Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS). NBS profesionālā dienesta karavīriem un zemessargiem, kuriem ir spēkā līgums par dienestu bruņotajos spēkos, dalība citas valsts bruņotā konfliktā nav atļauta.

Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022.gadā, Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja par īpašas vienības - Ārzemnieku leģiona - izveidošanu. Vēlmi pievienoties šai vienībai izteikuši tūkstošiem brīvprātīgo. Ukrainas pusē karo patlaban vairāki Latvijas pilsoņi.

2023.gada rudenī Krievijas īstenotā dronu uzbrukumā Ukrainas austrumos Doneckas apgabalā pie Limanas pilsētas gāja bojā cits brīvprātīgais, bijušais Latvijas NBS karavīrs Vitālijs Smirnovs.