Pētijums: lielākā daļa skolotāju Latvijā neizmanto jaunākos sasniegumus (+VIDEO)

Sabiedrība
VS.LV 14:36, 15.05.2025 0

Digitālās prasmes ievērojami atšķiras, un ir redzams, ka daļai skolotāju ir nepieciešams papildu atbalsts.

 

Teju katrs piektais pedagogs (21,3%) regulāri izmanto jaunākās tehnoloģijas mācību procesā, liela daļa pedagogu (41,8%) reizēm izmēģina jaunākās tehnoloģijas mācībām, bet 28,9% atzīst, ka viņiem trūkst zināšanu, kā tās pielietot. Vienlaikus lielākā daļa pedagogu (47,8%) uzskata, ka viņiem ir viegli strādāt ar digitālajām tehnoloģijām un ierīcēm, kamēr 12,3% norāda pretējo, liecina nodibinājuma "IT Izglītības fonds" sadarbībā ar biedrību "RigaTechGirls" veiktais pētījums, kas tapis ar nodibinājuma "Fonds Augt" atbalstu.

Pētījumā secināts, ka pedagogu digitālās prasmes ievērojami atšķiras, un ir redzams, ka daļai pedagogu ir nepieciešams papildu atbalsts. Aptaujas ietvaros pedagogiem tika lūgts novērtēt savas digitālās kompetences - pirmo reizi aptaujas sākumā, bet atkārtoti - noslēgumā, kad bija iepazinušies ar digitālo kompetenču aprakstiem un to skaidrojumiem. Pirms aptaujas 8,2% respondentu savas prasmes novērtēja līmenī "iesācējs", bet pēc aptaujas šādu pašvērtējumu sniedza 12,7% pedagogu. Mainījās arī to respondentu skaits, kuri savas prasmes vērtē līmenī "izmēģinātājs" - 29% pirms aptaujas un 42,3% pēc aptaujas. Savukārt to pedagogu skaits, kuri sevi ierindo kategorijā "lietotājs", pēc aptaujas saruka - no 48,1% līdz 32,7%. Vēl 10,4% pirms aptaujas definēja sevi kā "eksperts", bet pēc aptaujas - 9,2%. Savukārt kategorijā "līderis" sevi ierindoja 3,7% pedagogu pirms aptaujas un 2,5% - pēc. Tikai 0,4% respondentu pirms aptaujas sevi definēja kā "ieviesējs", un pēc aptaujas šis rādītājs nedaudz pieauga - 0,5%.

"Pēc aptaujas, kad pedagogi bija iepazinušies ar digitālo kompetenču aprakstiem un to skaidrojumiem, daudzi no jauna novērtēja savas prasmes - bieži zemāk nekā sākumā. Visticamāk, tāpēc, ka bija guvuši detalizētāku izpratni par dažādiem prasmju apguves līmeņiem. Pētījums arī atspoguļoja, ka pedagogi biežāk jūtas pārliecināti par ikdienā lietojamām tehnoloģijām (piemēram, e-pasts, prezentāciju rīki), bet sarežģītākās digitālās prasmes (piemēram, datu analīze, kiberdrošība, autortiesības) ir mazāk zināmas," uzsver "Riga TechGirls" projektu direktors, projekta "Cilvēcīgi par tehnoloģijām" vadītājs Pauls Siliņš.

Nodibinājuma "IT izglītības fonds" izpilddirektore Anda Priedīte uzsver: "Pedagogu digitālo kompetenču pašnovērtējums ir būtisks rīks, kas palīdz skolotājiem apzināt savas stiprās un attīstāmās puses, vienlaikus sniedzot ieskatu kopējā situācijā valstī. Tas ļauj mērķtiecīgāk plānot atbalstu un profesionālo pilnveidi, lai izglītības sistēma spētu sekmīgi reaģēt uz tehnoloģiju izaicinājumiem. Pētījums rāda, ka, lai arī skolotāji ikdienas tehnoloģijas izmanto arvien pārliecinātāk, sarežģītākas digitālās prasmes joprojām sagādā grūtības, tāpēc nepieciešama diferencēta pieeja un savstarpējs atbalsts. Priecē, ka skolotāji ir motivēti mācīties un atvērti pārmaiņām - tas ir pamats inovāciju ieviešanai skolās visā Latvijā."

Pozitīvi, ka lielākā daļa pedagogu (67%) norādījuši, ka labprāt izmēģinātu jaunas digitālās tehnoloģijas un tikai 7,6% norādījuši, ka negribētu izmēģināt jaunas tehnoloģijas. Tāpat lielākā daļa (81,2%) minējuši, ka klasē ir pieejams digitālais aprīkojums (projektors, dators un interaktīvā tāfele), bet 58,4% norādījuši, ka skolā ir drošs un ātrs interneta pieslēgums. Aptauja arī atspoguļo, ka skolu vadība sekmē digitālo prasmju apguvi, piemēram, 80% skolotāju norādījuši, ka skolas vadība atbalsta digitālo tehnoloģiju integrēšanu mācību procesā, bet 46,6% minējuši, ka skola organizē profesionālās pilnveides pasākumus digitālās kompetences pilnveidei.

Pētījuma autori uzsver, ka ir būtiski veidot strukturētu, līmeņiem pielāgotu profesionālās pilnveides sistēmu, kas ļautu skolotājiem soli pa solim attīstīt digitālās kompetences - no tehnoloģiju izmantošanas mācību satura sagatavošanā līdz prasmei vadīt skolēnu radošos projektus ar digitālo rīku palīdzību. Tikpat nozīmīga ir skolu vadības iesaiste digitālās transformācijas vadībā, kā arī valsts līmeņa atbalsts infrastruktūras uzlabošanai, jo īpaši reģionos.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Ministri izpildījuši uzdevumu: izdevies samazināt izdevumus par 150 miljoniem

Finanšu ministrija informē, ka nozaru ministrijas ir sagatavojušas priekšlikumus, kas skar atlīdzības, subsīdiju, preču un pakalpojumu, kā arī citu izdevumu samazināšanu.

Sabiedrība Ekonomikas ministrija rosina 9,5 miljonu eiro izdevumu samazināšanu

Jaunie priekšlikumi izdevumu optimizācijai aptver trīs galvenos virzienus.

Sabiedrība Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Odiņa pērn amatā nopelnīja 121 100 eiro

Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa pagājušajā gadā amatā nopelnījusi 121 130 eiro, kas ir par 0,2% jeb 223 eiro vairāk nekā 2023.gadā, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.

Sabiedrība 35% Latvijas iedzīvotāju vairs neatbild uz zvaniem no nepazīstamiem numuriem

Cilvēkus bažīgus dara jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas viltot tuvu cilvēku balsi un tādējādi "nospēlēt uz jūtām".

Lasiet arī

Sabiedrība Vislielākie zaudētāji ministrijas piedāvājumā ir vispārējās izglītības skolotāji

Vislielākie zaudētāji ministrijas piedāvājumā ir vispārējās izglītības skolotāji, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Sabiedrība Tie, kas vēlas kļūt par skolotājiem, var iegūt papildu izglītību (+VIDEO)

Kopumā četru gadu laikā "Mācītspēks" atlasi ir izturējuši 495 interesenti.

Sabiedrība Matemātikas skolotāji atkārtoti aicina apturēt projekta «Skola2030» realizāciju

Matemātikas skolotāji atkārtoti aicinājuši apturēt matemātikas apguvi atbilstoši izglītības projektam "Skola2030", paužot kritiku, ka tā saturs "labākajā gadījumā veido viduvēju skolēnu masu".

Sabiedrība No nākamā gada visiem pedagogiem būs vienāda zemākā stundas likme

Lai nodrošinātu Satversmes tiesas (ST) lēmuma izpildi, pirmsskolas pedagogu zemākā darba algas likme no 2024.gada 1.janvāra būs 9,54 eiro, otrdien nolēma valdība.