Rinkēvičs: Nedrīkst izdzēst atmiņu par nacisma un staļinisma «mēra» nodarīto

Prezidents norāda, ka šodien, nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienā, jāsaka paldies visiem, kas cīnījās un uzvarēja nacismu. "Aicinu pieminēt un godināt tos daudzos miljonus cilvēku upurus, kuru dzīves un dzīvības tika izdzēstas, lai apturētu abu noziedzīgo režīmu - nacisma un staļinisma mēri pasaulē. Tas ir īpaši svarīgi nākotnes paaudžu vārdā," akcentē Rinkēvičs.

Prezidents atgādina, ka Otrā pasaules kara beigas līdz ar nacistiskās Vācijas kapitulāciju vairumam rietumu valstu nozīmēja pilnvērtīgas savas valsts brīvības un demokrātijas atgūšanu. Taču Latvijai, Lietuvai, Igaunijai un citām Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm tas bija jaunas tirānijas sākums. "Tikai zem staļinisma totalitārās impērijas - Padomju Savienības - okupācijas zābakiem. Mums tika atnesta staļiniskā režīma okupācija un beztiesiskums teju piecdesmit gadus. Mēs tikām izdzēsti no Eiropas kartes," atgādina Valsts prezidents.

Rinkēvičs uzsver, ka daudzas Eiropas valstis tikai 20.gadsimta pēdējā desmitgadē pilnvērtīgi atguva un atjaunoja savu valstu brīvību. Tomēr 21.gadsimts Eiropai nav nesis mieru, jo Padomju Savienības mantiniecei - Krievijai - citu valstu brīvība, neatkarība, demokrātija un miers nav vērtība, pauž Rinkēvičs.

Prezidents uzsver, ka Krievija cenšas no jauna pārrakstīt savas un visas Eiropas vēsturi, selektīvi veicot vēstures revīziju, manipulējot ar kopējo Eiropas vēsturi, ar Eiropas kopīgo atmiņu un demokrātisko valstu vērtībām.

Rinkēvičs izceļ, ka 80.gadadienā kopš Otrā pasaules kara beigām, īpaši jaunajai paaudzei, ir svarīgi pieminēt un stāstīt, lai nekad nepieļautu totalitāro ideoloģiju atdzimšanu Eiropā un citviet pasaulē. "Mēs nedrīkstam pieļaut nacisma, komunisma noziegumu attaisnošanu un antisemītisma izpausmes jebkādās tā formās," uzsver Rinkēvičs.

8.maijs pasaules lielākajā daļā ir nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena. Rietumeiropa 1945.gada 8.maijā atguva neatkarību un brīvību. Latvijā un Baltijā tā nenotika, okupācija un vardarbība turpinājās.

Tikai 1990.gada 4.maijā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Savukārt 1991.gada 21.augustā Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu", de facto atjaunojot Latvijas valsts neatkarību.

Otrā pasaules kara laikā Lestenes un Džūkstes apkārtnē norisinājās Ziemassvētku kaujas, kas noslēdzās 1945.gada janvāra sākumā. Šajās kaujās pirmo reizi viena pret otru cīnījās pretējās pusēs karojošās latviešu vienības: Vācijas Bruņoto spēku sastāvā iekļautā latviešu 19. grenadieru divīzija un 106. grenadieru pulks, un 130. latviešu strēlnieku korpuss ar divām divīzijām, kas bija Padomju Savienības Sarkanās armijas sastāvā.