Eksperts: NATO līguma piektā panta darbība nav uztverama kā ļoti apsolīta

Patlaban neizskatoties, ka kara Ukrainā potenciālo pamiera vai miera sarunu process notiktu no Ukrainas spēka pozīcijām iepretim Krievijai. Tā vietā spiediens tiekot izdarīts nevis pret Krieviju, bet Ukrainu, norādīja Garisons.

Tas, protams, neradot Ukrainai un Eiropai cerīgu iznākumu kara rezultātam. Vienlaikus Garisons nav pesimistiski noskaņots, jo svarīgi ir, kāda būs Eiropas nostāja, jo tā var ietekmēt daudzas lietas.

"Svarīgākais, kā Eiropa sevi pozicionē šajās sarunās. Ne tikai vārdos, bet arī darbos, proti, kā atbalstīt Ukrainu. Latvijas un pārējo Eiropas valstu aizsardzības spēju celšana ir vienīgais veids, kā var iziet no šīs situācijas," uzsvēra Garisons.

Garisons uzskata, ka Eiropai steidzami jāattīsta militārā rūpniecība un tas nav neizdarāms. Tas nozīmē plašus valsts pasūtījumus, jo bez garantēta pasūtījuma aizsardzības industrija neattīstīsies.

Vienlaikus ir skaidrs, ka aizsardzības kapacitātes veidošana nozīmē arī papildu vienību veidošanu. Jau iepriekš ir noplūdusi informācija, ka NATO nepieciešamas papildus 49 brigādes, kas nozīmē vismaz 250 000 tūkstošus karavīru un tūkstošiem tanku un bruņumašīnu.

Garisons arī vērsa uzmanību, ka aiz NATO līguma piektā panta vienmēr ir politiskā griba un nekad nevienā brīdī šo pantu nevajag uztvert kā kaut ko ļoti apsolītu. Šī panta darbošanās vienmēr būs atkarīga no politiskajiem procesiem alianses dalībvalstīs, tāpēc ar to vienmēr ir jārēķinās.

NATO līguma piektais pants paredz, ka uzbrukums vienai NATO valstij ir uzbrukums visiem organizācijas locekļiem.

"Es teiktu tā, ka panika nekad neko labu nedod. Mums ir iespējas rīkoties un šo situāciju vērst par labu jeb vienkāršiem vārdiem runājot dalībvalstīm ir jādara vairāk ne tikai NATO dēļ, bet lai pašu sabiedrības justu spēju aizsargāties un nomierinātos," uzsvēra eksperts.