Latvijā kopumā ap 40% iedzīvotāju nav finanšu "drošības spilvena" jeb uzkrājumu, ko izmantot ienākumu zaudēšanas gadījumā.
Foto: LETA
Finanšu uzkrājumi, kas ienākumu zaudēšanas gadījumā ļautu nodrošināt esošo dzīves līmeni vismaz mēnesi, ir 52% Latvijas iedzīvotāju. Vēl 17% ar esošajiem uzkrājumiem varētu iztikt ne ilgāk par mēnesi, bet katram piektajam jeb 21% finanšu uzkrājumu vispār nav, kas nozīmē, ka kopumā ap 40% iedzīvotāju nav "drošības spilvena".
Kā norāda aptaujātie, 16% spētu no saviem iekrājumiem izdzīvot vismaz trīs mēnešus, 19% - pat ilgāk par pusgadu, tomēr vairumam nav tāda "drošības spilvena", kas ļautu ilgtermiņā segt ikdienas tēriņus.
Lielākais "drošības spilvens" ir iedzīvotājiem vecumā virs 50 gadiem. Savukārt vairāk to, kam vispār nav uzkrājuma, ir vecumā no 30 līdz 39 gadiem. Par spīti pieņēmumam, ka jauniešiem ir grūtāk ietaupīt, jo vēl nav lieli vai stabili ienākumi, aptaujas rezultāti parāda pretējo. Jauniešu vidū pusei ir uzkrājums, kas ļautu dzīvot vismaz mēnesi, ja pēkšņi tiktu zaudētu ienākumi, savukārt, katram sestajam ar esošo "drošības spilvenu" pietiktu vairāk nekā pusgadam.
Pēdējo sešu mēnešu laikā 28% respondentu "drošības spilvens" nav mainījies, bet 16% bija spiesti sākt tērēt savu uzkrājumu. Savukārt gandrīz katram piektajam jeb 19% uzkrājumu ir izdevies palielināt.
Подписывайтесь на Телеграм-канал
VS.LV!
Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии
и мире!
Lasīt visus komentārus
(0)