Jaunā likuma apspriešanā lielākās diskusijas par nozares finansējumu

Sabiedrība
VS.LV 17:26, 04.02.2025 0

Finanšu ministrijas skatījumā likumprojektā būtu jāatsakās no veselības nozares finansējuma saistīšanas ar IKP.

 

Šodien, 4.februārī, Veselības ministrijā norisinājās jaunā Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likuma saskaņošanas sanāksme. Lielākās diskusijas raisīja jautājums par veselības aprūpes nozarei novirzāmo finansējuma apjomu, kas sasaistīts ar iekšzemes kopproduktu.

Šobrīd spēkā esošais Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz, ka veselības aprūpei novirzāmi ne mazāk kā 4% no iekšzemes kopprodukta un ne mazāk kā iepriekšējā gadā piešķirtais līdzekļu apjoms. Jaunajā likumprojektā paredzēts šo kārtību saglabāt, tomēr nozares pārstāvji uzskata, ka veselības nozarei būtu jāatvēl lielāks finansējums - līdzīgi kā citās Eiropas Savienības valstīs. Savukārt Finanšu ministrijas skatījumā likumprojektā būtu jāatsakās no veselības nozares finansējuma saistīšanas ar IKP. Ņemot vērā viedokļu atšķirības, sanāksmes dalībnieki vienojās, ka likumprojekts ir virzāms izskatīšanai Ministru kabinetā un jautājums par finansējuma sasaisti ar IKP un tā apmēru jālemj valdības līmenī. Vienlaikus Veselības ministrija ir vienisprātis ar nozares kolēģiem par nepieciešamību palielināt veselības aprūpes finansējumu.

Diskusijas raisīja arī jautājumi par Nacionālā veselības apdrošināšanas fonda (turpmāk - Fonds) padomes lomu veselības aprūpes finansējuma administrēšanā un tā personālsastāva veidošanas principiem, kā arī par fonda makroekonomiskās rezerves izveidi, kurai šobrīd un paredzami tuvākajos gados nav finansiāla seguma.

Jau ziņots, ka lai nodrošinātu ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanu, kuras pamatā ir visas sabiedrības solidāra iesaiste atbildīgā nodokļu maksāšanā un efektīva pieejamo līdzekļu izlietošana, Veselības ministrija izstrādājusi jaunu Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumu, kas aizstās līdzšinējo Veselības aprūpes finansēšanas likumu.

Likumprojekts nosaka veselības aprūpes finansēšanas avotus, finansēšanas izmantošanas un administrēšanas kārtību un Fonda izveidi uz Nacionālā veselības dienesta (NVD) bāzes, kas īstenos valsts politiku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā, veiks veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu un citus ar veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu saistītus uzdevumus.

Likumprojekts nosaka, ka veselības aprūpes finansēšanas avoti ir valsts budžeta dotācija, normatīvajos aktos paredzētie pacientu līdzmaksājumi, Eiropas Savienības fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzekļi, pašvaldību budžeta finansējums, valsts un pašvaldību ārstniecības iestāžu pašu ieņēmumi. Paredzēts, ka joprojām mazāk aizsargātās sociālās grupas būs atbrīvotas no pacientu līdzmaksājumiem tāpat kā līdz šim.

Likumprojekts paredz, ka tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros būs personām, kuras ir sociāli apdrošinātas veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Savukārt, ja persona neietilpst iepriekšminētajā kategorijā un tā nav sociāli apdrošināta citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices konfederācijā, tai jāpieder vienai no šim grupām: Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, ārzemnieks, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā, bezvalstnieks, kuram Latvijā ir piešķirts bezvalstnieka statuss un uzturēšanās atļauja, bēglis, kuram Latvijā ir piešķirts bēgļa vai alternatīvās personas statuss, ES, EEZ dalībvalsts vai Šveicas pilsonis, kuram ir reģistrācijas apliecība, un vienlaikus tai jābūt deklarētai dzīvesvietai Latvijā.

Papildus minētajām personām tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros ir vairākām personu grupām, piemēram, sociāli apdrošinātu personu bērniem līdz 18 gadu vecumam; Latvijas pilsonim, nepilsonim, ārzemniekam, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā un bezvalstniekam, kuram bezvalstnieka statuss piešķirts Latvijas Republikā, un ir piešķirta valsts vecuma pensija (t.sk. priekšlaicīgi) vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts vecuma gadījumā un personām, kurām piešķirta izdienas pensija vai speciālā valsts pensija; personām, kuru laulātais pilda diplomātisko dienestu ārvalstīs; apcietinātajiem un notiesātajiem; patvēruma meklētājiem u.c.

Likumprojektā noteikts Fonda juridiskais statuss, mērķi un uzdevumi. Fonda finansēšanas avoti būs valsts budžeta finansējums, ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi, ieņēmumi no starptautiskajiem līgumiem par personu medicīnisko pakalpojumu izdevumu kompensācijas kārtību, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem, kā arī ziedojumi un dāvinājumi. Būtiski, ka Fonda budžetu veidos saimnieciskā gada ieņēmumi, izdevumi un iepriekšējo periodu neizlietoto līdzekļu atlikums, ko varēs izlietot saskaņā ar Fonda padomes lēmumu.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Eksperts: gaidāmā apkures sezona nebūs viegla (+VIDEO)

Latvijas iedzīvotāju zināšanas energoefektivitātē varētu būt labākas.

Sabiedrība Rīgas pašvaldība gatava jaunam mācību gadam

Šogad galvaspilsētā darbosies 95 skolas, 148 pirmsskolas izglītības iestādes, deviņas sporta skolas, deviņas mūzikas un mākslas skolas un astoņas interešu izglītības iestādes.

Sabiedrība Eiropas Komisijas priekšsēdētāja steidzas uz Rīgu!

Urzula fon der Leiena tiksies ar Latvijas Ministru prezidenti Eviku Siliņu un apmeklēs dronu ražotni, kam jau ir piešķirts ES atbalsts no NextGenerationEU.

Sabiedrība Latvijā no 2027.gada varētu pāriet uz preses piegādēm trīs reizes nedēļā

Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvju un Latvijas Preses izdevēju asociācijas šīs nedēļas tikšanās laikā pārrunāta iespēja no 2027.gada pāriet uz abonētās preses piegādēm trīs reizes nedēļā, tādējādi mazinot slogu uz valsts budžetu, aģentūru LETA informēja SM.

Lasiet arī

Veselība VM plāno pagarināt termiņu atlīdzības pieprasīšanai par veselības kaitējumu

Veselības ministrija (VM) un Veselības inspekcija ir sākušas darbu pie Pacientu tiesību likumā paredzētā atlīdzības prasījuma termiņa pagarināšanas, aģentūrai LETA atzina veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).

Veselība Psihoneiroloģiskās slimnīcas pievienos Nacionālajam psihiskās veselības centram

Lai sasniegtu vienotu un efektīvu psihiatriskās aprūpes pārvaldību, Veselības ministrija (VM) plāno piecas psihoneiroloģiskās slimnīcas pievienot Nacionālajam psihiskās veselības centram (NPVC), paredz VM sagatavotais informatīvais ziņojums.

Veselība Plānots ierobežot vārda "klīnika" maldinošu lietojumu

Plānots ierobežot vārda "klīnika" maldinošu lietojumu uzņēmumu nosaukumos, kas nesniedz ārstniecības pakalpojumus, paredz Veselības ministrijas (VM) sagatavotie grozījumi Ārstniecības likumā.

Veselība VM plāno Latvijā ieviest jaunu daudzvalodu medicīniskās terminoloģijas sistēmu

Veselības ministrija (VM) sāks jaunu daudzvalodu medicīniskās terminoloģijas sistēmas SNOMED CT (Systematized Nomenclature of Medicine - Clinical Terms) ieviešanu Latvijā, liecina VM informatīvais ziņojums.