Rīgas pašvaldība izstrādā Dreiliņu kalna labiekārtošanas plānu

Pēc politiķa vārdiem, šajā gadījumā runa esot ne tik daudz par naudu, cik par spēju projektu īstenot, jo nepieciešama īpaša attieksme. "Tā tomēr savulaik ir bijusi izgāztuve, lai gan ļoti labi pārklāta ar aizsargslāni. Kamēr kopā ar Valsts vides dienestu uzmanīgi domājam, ko tur drīkst un ko nedrīkst darīt, cilvēki izdara savas izvēles un paši tur iestaigā taciņas. Mūsu uzdevums ir labiekārtot infrastruktūru, lai šīs cilvēku izvēles vedinātu pareizā virzienā," teica Zeps.

Viņš atzina, ka slēpošanas trasi uz šī kalna ierīkot drīkst, bet nedrīkst veikt urbumus un bojāt pārklājuma membrānu. Pilsētas budžetā ir paredzēts finansējums distanču slēpošanas trases izveidei ar reljefu, bet šoziem tam nav piemērotu laikapstākļu, skaidroja komitejas vadītājs.

Vasarā savukārt tur varot ierīkot riteņbraukšanas trasi ar nobraucieniem. Doma ir pamazām Dreiliņkalnu iedzīvināt, ņemot vērā to, ko tur darīt nedrīkst.

Svarīgākais esot, lai netiek bojāta pārklājuma virskārta un lai zem tās netiek klāt lietus, kas savukārt var nonākt gruntsūdeņos. Tādēļ kalna pakājē ir monitoringa stacijas, un situācija tiek uzraudzīta.

Zeps informēja, ka Dreiliņkalns sēžas desmit gadus, un šogad tika veikti dažādi mērījumi. Ir redzams, ka kalna maksimālā sēšanās jau ir piedzīvota, un ekspertu skatījumā tas jau ir diezgan stabils, teica politiķis.

"Tāpat tiek rēķināts, kādas ir pieļaujamās slodzes, piemēram, cik smaga un kāda veida tehnika drīkst uzbraukt uz kalna, lai veiktu labiekārtošanas darbus. Līdz ar to mēs visu to vērtējam, jo tuvējā apkārtnē jau nav daudz alternatīvu, kur brīvā dabā atpūsties, un tādēļ šī vieta ir ļoti pieprasīta," teica Zeps.

Gada sākumā plānots izstrādāt koncepciju, konsultējoties ar apkārtējiem iedzīvotājiem un tehniskajiem ekspertiem, ko Dreiliņkalnā un tā apkārtējā teritorijā varētu ierīkot. Nākamais solis būs labiekārtošanas projekts.