«Tas nav iedzīvotāju interesēs!»: Saeimas opozīcija atkal norauj kvorumu

Vairākas reizes balsojot, par likumprojektu nobalsoja 48 deputāti, vienam atturoties. Kvoruma trūkuma dēļ Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) slēdza parlamenta sēdi.

Pirms balsojuma debatēs Vides, klimata un enerģētikas apakškomisija priekšsēdētāja, deputāte Jana Simanovska (P) uzsvēra, ka Klimata likums ir nepieciešams, jo no parlamenta tribīnes vairākkārt izskan skepse par klimata jautājumiem.

Deputāte, atsaucoties uz pētījumu, norādīja, ka 54% respondenti Latvijā uzskata, ka klimata pārmaiņas ir ļoti nopietna problēma, savukārt 32% domā, ka tā ir samērā nopietna problēma.

Opozīcijas deputāte Linda Matisone (AS) pauda, ka neesot zināms precīzs un objektīvs izmaksu novērtējums, cik valstij izmaksās klimatneitralitātes mērķu sasniegšana. Parlamentāriete piebilda, ka uz šo jautājumu atbildīgā Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) komisijā neesot varējusi atbildēt.

"Latvija pirmajā vietā" deputāts Kristaps Krištopans retoriski vaicāja, kāds labums ir Latvijas iedzīvotājiem no šī likuma. "Absolūti nekāds, mēs kārtējo reizi uzņemsimies saistības, kas nav mūsu iedzīvotāju interesēs," izteicās opozicionārs.

Parlamentārietis Jānis Dombrava (NA) uzskata, ka Klimata likums ir jāieliek dziļā atvilktnē uz vairākiem gadiem, jo neesot īstais brīdis, kad to apspriest. "Ja vēl pēc pieciem gadiem kādam liksies, ka šis likums ir lietderīgs - varbūt tas ir virzāms atkārtoti," teica opozīcijas deputāts.

"Jaunās vienotības" deputāts Jānis Patmalnieks atzina, ka klimata politika ir kontroversiāla politika, bet, viņaprāt, tā ir dzinulis mūsu industrijas attīstībai.

KEM norāda, ka likuma mērķis ir nodrošināt virzību uz klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību, lai ne vēlāk kā līdz 2050.gadam sasniegtu klimatneitralitāti un nacionālos klimata mērķus atbilstoši Eiropas Savienības (ES) un starptautiskajām saistībām, ņemot vērā vides, sociālo un ekonomisko ilgtspēju.