NVS pilsoņiem pirms ieceļošanas Latvijā būs jāsniedz papildu informācija

Sabiedrība
LETA 16:47, 09.01.2025 0

Saeimas Nacionālās drošības komisija sagatavojusi un Saeimas Prezidijā iesniegusi grozījumus Imigrācijas likumā, kas noteiks, ka Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) dalībvalstu pilsoņiem pirms ieceļošanas Latvijā būs jāsniedz informācija par ceļojuma mērķi.

 

Likumprojekta anotācijā teikts, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, ko atbalsta arī Baltkrievija, reģionā ir pieauguši izlūkošanas un hibrīddraudu riski. Lai novērstu ar šo valstu specdienestiem saistītu personu ieceļošanu Latvijā, kopš 2022.gada februāra Latvijā ir pastiprināta migrācijas kontrole.

Anotācijā norādīts, ka Latvijas dienesti veic pastiprinātas pārbaudes robežkontroles punktos un uz autoceļiem, lai identificētu riska personas. Dienesti vērtē ārvalstniekus, lai noteiktu potenciālos draudus, sākot no izlūkošanas līdz terorismam. Ja tiek identificēti riski, Valsts drošības dienests sadarbībā ar citām iestādēm var aizliegt ieceļošanu vai sniegt atzinumu iekšlietu ministram par personas iekļaušanu tā dēvētajā melnajā sarakstā jeb to personu sarakstā, kuriem ieceļošana ir liegta. Šis liegums ir īstermiņa un var tikt pārskatīts nākamajā reizē, kad persona mēģina ieceļot.

Ārvalstnieki, kuri saņēmuši ieceļošanas un uzturēšanās dokumentus Latvijā, ir pārbaudīti un novērtēti kā būtiskus draudus neradoši. Tomēr, ņemot vērā dažādo risku toleranci un izpratni Eiropas Savienības un Šengenas dalībvalstīs, Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem ir dažādas iespējas saņemt šos dokumentus un ceļot Šengenas zonā. Ungārija, piemēram, nepiemēro drošības pārbaudes Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, norādījuši likumprojekta autori.

Anotācijā norādīts, ka ir gadījumi, kad personas izmanto citā Šengenas valstī izdotu vīzu, lai ieceļotu Latvijā. Šengenas procedūras ļauj valstīm sniegt atzinumus par vīzu pieprasījumiem, bet tas nav efektīvi, lai novērstu ar specdienestiem saistītu personu ieceļošanu Latvijā. Latvijas institūcijām ir ierobežotas iespējas veikt nepieciešamo izvērtējumu un tās var nebūt informētas par ārvalstnieku atrašanos Latvijā.

Likumprojekts noteiks, ka NVS pilsoņiem pirms ieceļošanas Latvijā jāsniedz informācija par ceļojuma mērķi, uzturēšanās laiku un vietu, maršrutu, kontaktinformāciju, vēlētiem amatiem, kandidēšanu vēlēšanās, amatpersonas statusu un dienestu dažādos dienestos.

Par šīs informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu varēs piemērot naudas sodu līdz 400 vienībām. Šis sods ir līdzīgs citiem līdzīga rakstura pārkāpumu sodiem. Pienākums sniegt informāciju ir svarīgs valsts drošības apdraudējumu novēršanai, tāpēc tā nepildīšana ir nopietns pārkāpums, skaidro likumprojekta autori.

Vienlaikus likumprojekts paredz izņēmumu personām ar diplomātisko imunitāti vai tām, kas dodas īstermiņa braucienā oficiālu funkciju veikšanai vai tehniskā atbalsta nodrošināšanai. Šīm personām nebūs jāsniedz informācija pirms ieceļošanas Latvijā.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Gaida pieteikumus 2024.gada vārdam, nevārdam un spārnotajam teicienam

Izsludināta pieteikšanās ikgadējai akcijai "Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens", informē Rīgas Latviešu biedrības (RLB) Latviešu valodas attīstības kopa.

Sabiedrība Premjere turpina dialogu ar sporta jomas pārstāvjiem

Šī gada tikšanos cikls tika atklāts, pievēršoties bērnu un jauniešu sporta izaicinājumiem un attīstības prioritātēm, kas ir viena no valdības šī gada prioritātēm, nodrošinot atbalstu ģimenēm.

Sabiedrība Iekšlietu ministrs uzsāk patvertņu apsekošanu reģionos

Rihards Kozlovskis šajā gada pirmajā pusē plāno apmeklēt vairākus Latvijas novadus.

Sabiedrība Ģenerālprokurors: pastiprināt sankcijas dzērājšoferiem nav pamata

Traģiskas avārijas izraisījušo dzērājšoferu darbības varētu kvalificēt kā slepkavību, taču vienlaikus šādai atbildības piemērošanai būtu psiholoģiski preventīva nozīme, šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" apliecināja ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Lasiet arī