"2030.gadā Latvijā, visticamāk, “Rail Baltica” vilcieni nekursēs"

2030.gadā Latvijā, visticamāk, “Rail Baltica” vilcieni nekursēs, tā savā galaziņojumā konstatējusi parlamentārās izmeklēšanas komisija par dzelzceļa projekta “Rail Baltica” īstenošanu. Saeima trešdien, 18.decembrī, izskatīja parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu.

“Pusgadu esam strādājuši, lai atšķetinātu lielāko bezatbildības kamolu Latvijas jaunāko laiku vēsturē – “Rail Baltica” projektu. Ir izdarīti secinājumi par kļūdām, iezīmēti atbildīgie un izstrādāti priekšlikumi par to, kā projektu atkal nolikt uz sliedēm. Taču darbs ar to nav beidzies, un tagad nekavējoties jāievieš priekšlikumi par skaidru atbildību un efektīvu projekta vadību,” pauž parlamentārās izmeklēšanas komisijas par “Rail Baltica” projekta ieviešanu priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

Galaziņojuma kopsavilkumā izmeklēšanas komisija norādījusi uz būtiskām kļūdām jau pašā projekta sākumā, nepilnībām nacionālās izpētes grupas darbā, nosakot “Rail Baltica” trases novietojumu Latvijā, uz neesošu projekta finansējuma pārvaldību un izmaksu uzraudzību, kā arī projekta uzraudzības trūkumu valdības līmenī.

Tāpat izmeklēšanas komisija norādījusi, ka projektā iesaistīti darbinieki bez attiecīgas pieredzes pārrobežu ātrvilcienu projektu ieviešanā, nav ņemta vērā pieredze citu līdzīgu projektu īstenošanā Eiropā, lai paredzētu reālu projekta ieviešanas termiņu un izmaksas, kā rezultātā kļūdaini tika noteikts projekta ieviešanas termiņš 2026.gadā un prognozētas izmaksas 1,9 miljardu eiro apmērā.

“Būtiskākais parlamentārās izmeklēšanas komisijas secinājums: Latvijas likumdošanas bāze, pārvaldības sistēma, ministriju nesadarbošanās, finanšu uzraudzības trūkums, premjeru un ministru neiesaiste – šo visu apstākļu kopums faktiski apjomīgā projekta stratēģisko un politisko lēmumu pieņemšanu un atbildību atstāja ierēdniecības līmenī. Valdības pieredzes trūkums, lielu projektu pārvaldes kārtības neesamība, neieinteresētība un atbildības neuzņemšanās ir novedusi pie dramatiska rezultāta ar valsts ilgtermiņa finanšu ietekmējošām saistībām,” teikts galaziņojumā.

Izmeklēšanas komisija galaziņojumā ietvērusi amatpersonu, tostarp arī bijušo amatpersonu, kuras pieļāvušas “Rail Baltica” projekta īstenošanas novilcināšanu, atbildības vērtējumu. Komisija konstatējusi, ka premjeru un citu atbildīgo ministru iesaiste “Rail Baltica” projekta uzraudzībā un koordinācijā nav notikusi un projekts vadīts vienīgi Satiksmes ministrijā. Tāpat izmeklēšanas komisija galaziņojumā atzīmē nepietiekamo Finanšu ministrijas iesaisti risku vadībā un finanšu kontrolē.

Galaziņojumā izmeklēšanas komisija iekļāvusi 16 priekšlikumus, un tajā arī pausts, ka pēc izmeklēšanas komisijas darbības beigām Saeimai būtu jāturpina parlamentārā kontrole pār “Rail Baltica” projektu. Tā būtu iespēja sniegt atbildes uz līdz šim neatbildētiem jautājumiem, vienlaikus sabiedrībai un plašsaziņas līdzekļiem sniedzot visaptverošu informāciju par notiekošo projektā.