Pareizi izvēloties stratēģiju, Krieviju var atturēt no klasiski militāra konvenciāla uzbrukuma, bet daudz grūtāk ir Krieviju atturēt no potenciāliem mēģinājumiem ieriebt ar dažādiem hibrīddraudiem un diversijām, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā sprieda topošais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns.
Koalīcijas deputāts Andrejs Vilks (ZZS) vaicāja, kāda varētu būt iespējamā stratēģija, ja Krievijas agresīvā darbība nākotnē tikt virzīta pret Baltijas valstīm, tostarp, pret Latviju. Pudāns atbildēja, ka stratēģija ir tāda, ka visus bruņotos spēkus - gan karavīrus, gan zemessargus - nepieciešams gatavot ar apziņu, ka viņi tiek vingrināti "nevis kaut kam iespējamam", bet ar pārliecību par savas valsts aizsargāšanu.
"Stratēģija ir kopā ar sabiedrotajiem veidot tādas atturēšanas spējas, kas saucas nevis atturēšana caur sodīšanu, bet atturēšana ar liegumu," klāstīja Pudāns.
Krievijas sāktais karš Ukrainā apliecina, ka Krievijas iebiedēšana ar izdzīšanu un zaudējumu nodarīšanu nenozīmē, ka krievus tas atturēs no iespējamas agresijas. "Tieši pārliecināšana, ka mums ir militāras spējas jau laicīgi sākumā viņus apturēt un vispār neļaut sasniegt savus mērķus, ir tas, uz ko jāvirzās bruņoto spēku attīstībā, vingrinājumos un sadarbības demonstrēšanā ar sabiedrotajiem," uzsvēra Pudāns.
Šāda stratēģija Krieviju atturētu no klasiski militāra konvenciāla uzbrukuma, bet daudz grūtāk būs Krieviju atturēt no potenciāliem mēģinājumiem ieriebt ar dažādiem hibrīddraudu, "pelēkās zonas" uzbrukumiem, diversijām un sabotāžām, sprieda Pudāns. "Bet tā ir nākamā sadaļa, kas paredz izveidot "mazos plānus", kurus attīstām kopā ar drošības iestādēm un sabiedrību," piebilda Pudāns.