Rīgas domes saistošo noteikumu norma par kārtību, kādā sešus gadus veci bērni tiek uzņemti Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu 1.klasēs, atbilst Satversmei, atzinusi Satversmes tiesa (ST).
Līdz ar to galvaspilsētas pašvaldība nav rīkojusies prettiesiski, dodot priekšroku skolas gaitas konkrētā pašvaldības izglītības iestādē sākt tiem bērniem, kuriem attiecīgajā gadā aprit septiņi gadi.
Kā aģentūru LETA informēja ST, valstij ir pienākums izveidot ikvienam bērnam pieejamu izglītības sistēmu, ņemot vērā arī vecāku tiesības lemt par bērna tiesību uz izglītību īstenošanu, taču valstij nav pienākuma nodrošināt to, ka bērns iegūst pamatizglītību tieši konkrētā vecāku izvēlētā skolā.
Rīgas pašvaldība 2017.gadā pieņēma saistošos noteikumus, kuros paredzēja, ka prioritārā kārtā 1.klasē tiek uzņemti bērni, kuriem attiecīgajā kalendāra gadā aprit septiņi gadi. Sešus gadus vecam bērnam neatkarīgi no viņa reģistrācijas secības šāda iespēja tiek dota tikai tad, ja konkrētā skolā paliek brīva vieta.
Lieta tika ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma. Pēc viņa ieskata, pašvaldībai nebija kompetences pieņemt šādu regulējumu, kā arī tas pārkāpjot Satversmē ietverto tiesiskās vienlīdzības principu un ierobežojot vecāku tiesības lemt par bērna izglītošanu.
ST secināja, ka Rīgas pašvaldība ir izpildījusi no Satversmes 110. un 112.panta izrietošo pozitīvo pienākumu izveidot pieejamu izglītības sistēmu, ievērojot vecāku tiesības lemt par bērna tiesību uz izglītību īstenošanu. Pašvaldība ir veikusi pasākumus, lai nodrošinātu izglītojamiem pamatizglītību, jo vecākiem ir paredzētas tiesības lemt par to, vai viņu bērns sāks pamatizglītības ieguvi sešu vai septiņu gadu vecumā un kurā izglītības iestādē viņš to uzsāks. Šie pasākumi veikti pienācīgi, jo pašvaldībā ir pietiekami daudz pamatizglītības programmu īstenojošu izglītības iestāžu un gan sešus, gan septiņus gadus veciem bērniem ir nodrošināta iespēja iegūt pamatizglītību. Rīgas pašvaldībā izglītojamiem ir nodrošināta iespēja iegūt pamatizglītību izglītības iestādē, kas atrodas pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietai.
Izvērtējot, vai tiesību uz pamatizglītību nodrošināšanā ir ievērots tiesiskās vienlīdzības princips, ST visupirms atzina, ka atšķirīgā attieksme pret septiņus un sešus gadus veciem izglītojamiem, kuriem ir tiesības sākt pamatizglītības ieguvi, ir noteikta ar pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu, ievērojot pašvaldībai piešķirto pilnvarojumu. Pašvaldībām atbilstoši to autonomajai funkcijai un likumdevēja pilnvarojumam jākoordinē bērnu sadalījums pa izglītības iestādēm, ņemot vērā to teritorijā esošo skolu tīklu un pedagogu skaitu, telpu pieejamību, kā arī jāsamēro visu bērnu tiesības uz pamatizglītību. Rīgā tas tiek darīts arī ar apstrīdētās normas palīdzību.
Tiesa atzina, ka, valstij izmantojot savu rīcības brīvību, var tikt ietekmētas vecāku tiesības lemt par bērna izglītošanu un šo tiesību īstenošanas apjoms var būt atšķirīgs atkarībā no sabiedrības interesēm, kuras nodrošināmas konkrētajā gadījumā. Balstoties uz ārstu, bērnu vecāku, nozares speciālistu un institūciju atzinumiem, likumdevējs par obligāto pamatizglītības ieguves vecumu noteicis septiņus gadus. Tāpēc brīvo vietu ierobežotā skaita apstākļos sabiedrības interesēs primāri ir nodrošināt iespēju uzsākt mācības 1.klasē tiem izglītojamiem, kuriem attiecīgajā kalendāra gadā pamatizglītības ieguve jāsāk obligāti, proti, septiņus gadus veciem bērniem.
ST arī ņēma vērā, ka lielākajā daļā Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu paliek brīvas vietas pat pēc tam, kad 1.klases pretendentu sarakstā ir iekļauti sešus gadus veci izglītojamie. Tātad vairumā gadījumu tie tiek uzņemti izglītības iestādes 1.klasē un var sākt īstenot savas tiesības uz pamatizglītību. Ja izglītojamais netiek iekļauts izglītības iestādes 1.klases pretendentu sarakstā, tad viņa vecāki var saņemt informāciju par brīvajām vietām 1.klasē pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajās citās izglītības iestādēs. Izglītojamam, kura uzņemšana konkrētas izglītības iestādes 1.klasē nav iespējama, tiek piedāvāta iespēja sākt pamatizglītības ieguvi citā saprātīgi tuvā izglītības iestādē, respektējot arī izglītojamā un viņa vecāku vēlmes attiecībā uz izglītības programmas ievirzi.
Turklāt, kā norāda ST, seši gadi nav tas vecums, kad bērnam obligāti jāsāk pamatizglītības ieguve. Vecāki, kuri vēlas, lai viņu bērns apmeklē konkrētu izglītības iestādi, kurā starp 1.klases pretendentiem ir liela konkurence, var nolemt, ka bērns turpinās pirmsskolas izglītības programmas apguvi līdz septiņu gadu vecumam. Attiecīgi bērns varēs pretendēt uz brīvu vietu vecāku izraudzītās izglītības iestādes 1.klasē tad, kad būs sasniedzis obligātās pamatizglītības vecumu.
Tādējādi, nosakot atšķirīgu attieksmi pret sešus un septiņus gadus veciem izglītojamiem, ir ievērots samērīguma princips, norādīja ST.
Ņemot vērā minēto, ST atzina, ka Rīgas domes 2023.gada 26.aprīļa saistošo noteikumu "Kārtība, kādā reģistrējami un izskatāmi iesniegumi par bērnu uzņemšanu 1.klasē Rīgas pašvaldības izglītības iestādēs" 19.punkts atbilst Satversmei.
ST tiesnese Veronika Krūmiņa Latvijas Radio skaidroja, ka konkrētajā gadījumā tika vērtēti tieši Rīgas domes saistošie noteikumi, bet, ja gadījumā līdzīgs pieteikums tiks saņemts par kādu citu pašvaldību, iespējams, par to varētu tikt ierosināta atsevišķa lieta. "Ja būs kāda cita pašvaldība un pēkšņi tur būs kaut kādas citas nianses, mums būs jāskata arī tāda lieta par citas pašvaldības kārtību, bet princips, ko mēs šobrīd esam pateikuši, ir tāds, ka jebkurā gadījumā prioritāri ir septiņus gadus veci bērni, jo viņiem ir pienākums sākt pamatizglītības ieguvi," sacīja tiesnese.