Satelīta vadāmie pļāvēji Jelgavā nobraukušas 24 tūkstošus km (+VIDEO)

Jelgavas pašvaldība nākamgad plāno iegādāties trīs robotizētos pļāvējus.

Šovasar pilsētā kopumā astoņi robotizētie zāles pļāvēji strādāja 24 stundas diennaktī, pļaujot zālienu neatkarīgi no laik­apstākļiem, kontrolējot veicamā darba apjomu un veicot automatizētas uzlādes. Robotizētajiem zāles pļāvējiem tika noteikta teritorija, pa kuru tie pārvietojas dažādos virzienos, dienā nopļaujot pa milimetram zāles – tik, cik tā izauga. Šajā sezonā katrs robots nobraucis vidēji 3,5 tūkstošus kilometru garas pļaušanas distances, kopā pieveicot vairāk nekā 24 tūkstošus kilometru.

Vērtējot robotizēto pļāvēju darbu, pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” vadītājs Māris Mielavs uzsver: “Piecos gados pārliecinoties par šo tehnoloģiju darbu praksē un ieguvumiem, ko tās sniedz, pašvaldība plāno trīs robotizēto pļāvēju iegādi.” Plānots, ka nākamajā sezonā tie kops zālāju Pasta salā un pie Lielupes labā krasta peldvietas.

Ja Pasta salā ir plašas, tomēr līdzenas virsmas, tad upes otra krasta zaļā zona peldvietas tuvumā vienmēr bijusi kā izaicinājums traktortehnikai, jo zālāja daļa atrodas slīpumā. Tas nozīmē, ka pļaušanas teritorijas nebūs jāiezīmē ar vadiem, bet vienlaikus šī pieeja palīdzēs izvairīties arī no situācijām, kad teritorijas labiekārtošanas darbu laikā vads tiek netīši bojāts. Pēc aprēķiniem, robotu iegāde atpelnīs veikto finanšu ieguldījumu jau pirmajā sezonā, bet tehnikas garantijas laiks nodrošinās iespēju atvieglot zālāju kopšanu ilgtermiņā.

Robotu firmas pārstāvis Jānis Baltmanis norāda: “Iedzīvotājiem tas bija uzskatāms piemērs tam, kā dažādu veidu un platību zālājos nodrošināt automatizētu pļaušanu ar robotizētajiem pļāvējiem. Saskarsmē ar jelgavniekiem esmu nonācis pie secinājuma: iedzīvotāji ir vērīgi attiecībā uz norisēm pilsētvidē. Atziņas par līdzeni iekopto pļavas teritoriju, jautājumi par to, kur tad pazudis iepriekšējā sezonā izmantotais lielformāta pļāvējs, un minējumi, vai robots ir panākumu atslēga kurmju aizbiedēšanai, – ar šīm un daudzām citām atsauksmēm, kā arī jautājumiem jelgavnieki pie mums vērsās gan privāti, gan arī caur iesniegumiem “Pilsētsaimniecībai”,” atzīst J.Baltmanis.

Viņš skaidro, ka vienlaikus autonomā darbība publiski pieejamā teritorijā ir apliecinājums arī teicamai drošības sistēmai pret zādzībām, kas ir viens no biežākajiem iedzīvotāju satraukumiem. Proti, zāles pļāvēji aprīkoti ar vairākiem pretzādzības aizsardzības līmeņiem – katram robotam ir savs PIN, un, tikai ievadot to, tas strādā. Ja robotu paceļ, tā asmeņi izslēdzas. Turklāt robotizētie pļāvēji ir izsekojami un piesaistīti geosētai – ja pļāvējs tiek iznests no ieprogrammētās teritorijas, atskan signalizācija.