Latvijā tikai 66% šoferu vada auto ik dienas, liecina pētījuma "Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indekss" dati.
Savukārt 24% autovadītāju to dara pāris reizes nedēļā, 6% - reizi nedēļā, 2% - reizi mēnesī, bet vēl 2% - retāk nekā reizi mēnesī.
Vīrieši pie auto stūres sēžas biežāk nekā sievietes, piemēram, 72% vīriešu norādījuši, ka vada auto katru dienu, kamēr sievietes šādu atbildi sniedz tikai 59% gadījumu.
Autovadīšanas biežums būtiski atšķiras dažādās vecuma grupās, piemēram, vecumā no 40 līdz 59 gadiem ikdienas autovadīšanas rādītāji ir visaugstākie, sasniedzot 76%.
Savukārt jaunākajā vecuma grupā (18-29 gadi) ikdienas autovadīšana ir salīdzinoši zemāka - tikai 55%, un biežāk tiek izmantota iespēja vadīt automašīnu pāris reizes nedēļā (27%). Grupā virs 60 gadiem ikdienas autovadīšana samazinās līdz 57%, bet pieaug to vadītāju īpatsvars, kuri auto izmanto dažas reizes nedēļā (32%).
Rīgā ikdienas autovadīšana ir retāka, nekā citur Latvijā - tikai 56% rīdzinieku vada automašīnu katru dienu, kamēr citos reģionos šis rādītājs ir augstāks, sasniedzot 71% Kurzemē, Zemgalē, Latgalē un Vidzemē. Rīgā salīdzinoši vairāk autovadītāju izvēlas izmantot automašīnu pāris reizes nedēļā (30%). Pierīgā 67% iedzīvotāju vada auto katru dienu - tas ir augstāks rādītājs, nekā Rīgā, bet nedaudz zemāks, nekā reģionos ārpus galvaspilsētas.
Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks norāda, ka regulāra braukšana palīdz uzturēt reakcijas ātrumu, orientēšanās spējas un prasmi kontrolēt transportlīdzekli sarežģītās situācijās, piemēram, uz slideniem ceļiem, intensīvas satiksmes vai nelabvēlīgu laika apstākļu laikā. Tie, kuri vada auto reti jeb sabiedrībā dēvēti arī par svētdienas braucējiem, var zaudēt daļu prasmju, kas var ietekmēt viņu reakcijas spējas un pārliecību pie stūres, īpaši sarežģītākos apstākļos, skaidro Vanks.
"Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indekss" ir bezalkoholiskā alus "Carlsberg 0.0" pētījums, kas tapis sadarbībā ar Drošas braukšanas skolu un pētījumu centru "Norstat". Pētījumā, kas veikts 2024.gada rudenī piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pētījums veikts ar mērķi sekmēt atbildīgu braukšanu un izpratni par to, kas rada papildus riskus uz ceļiem, un kā tos novērst.