Rīgā arvien vairāk sastrēgumu, kā autovadītājiem atbrīvoties no stresa (+VIDEO)

Rudens sezonā satiksme galvaspilsētā kļūst intensīvāka - automašīnu skaits pieaug un ceļu remontdarbi nereti noris līdz pat agrai ziemai. Bieži gaidīšana sastrēgumos saistīta ar negatīvām emocijām: autovadītāji kļūst viegli aizkaitināmi, pat agresīvi. Tas var izraisīt konfliktus ar citiem satiksmes dalībniekiem un radīt bīstamas situācijas uz ceļa. Psiholoģe Inga Budvitīte un Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks dalās padomos, kā reaģēt šādās situācijās un sevi nomierināt.

Kāpēc sastrēgumi izraisa negatīvas emocijas?

Kā norāda psiholoģe, iekļūstot sastrēgumā, autovadītājs zaudē kontroles sajūtu, ieceres sabrūk un rodas bezpalīdzības sajūta, jo situāciju nav iespējams ietekmēt. Tas izraisa trauksmi un stresu. "Nevienam nepatīk būt "iesprostotam" un zaudēt kontroles sajūtu. Kad cilvēks izjūt stresu, viņa kognitīvās funkcijas pasliktinās, ir grūtāk koncentrēties un saglabāt mieru. Tas var izraisīt aizkaitināmību, dažkārt pat agresijas uzliesmojumus," stāsta psiholoģe. Viņa arī norāda, ka stress var noderēt tikai īstermiņā, kad tas palīdz paveikt kādu konkrētu uzdevumu. Ja stress ir pastāvīgs un ilgstošs, tas negatīvi ietekmē kognitīvās spējas.

Stress ir slikts sabiedrotais pie stūres

Kā stāsta Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks: "Bieži ir tādas situācijas, kurās autovadītāji, pamanot brīvu vietu starp transportlīdzekļiem, cenšas iespraukties pa vidu. Tas nav droši. Arī apdzīšana vai pēkšņa manevrēšana var būt bīstama sastrēgumā, jo draud ar avārijas izraisīšanu un tikai palielinās sastrēgumu." Tā kā intensīvā satiksmē ir jāveic biežas un pēkšņas apstāšanās, drošas braukšanas eksperts iesaka ievērot drošu distanci no priekšā braucošā transportlīdzekļa, lai būtu pietiekami daudz laika reaģēt un vajadzības gadījumā apstāties.

Kā pārvaldīt stresu braukšanas laikā?

Kā uzsver psiholoģe: "Mierīga mūzika, meditācija un elpošanas vingrinājumi var palīdzēt tikt galā ar stresu. Tāpat iesaku būt šeit un tagad, samierināties ar situāciju, jo ir lietas, kuras nevaram ietekmēt. Šis ir laiks, kad padomāt par to, ko jūtat un kas notiek jums apkārt. Šāds vingrinājums ir ļoti nomierinošs un sazemējošs." Psiholoģe iesaka biežāk apstāties, iziet īsās pastaigās, paelpot svaigu gaisu, izkustēties - pauzes palīdzēs mazināt stresu uz ceļa.

Ja plānots garāks brauciens, visu maršrutu nav ieteicams veikt vienā piegājienā. Eksperts Armands Žubulis atgādina, ka degvielas uzpildes stacijas var būt ērta un komfortabla vieta, kur autovadītājiem atpūsties. "Ilgstoša braukšana, īpaši sastrēgumos, var ne tikai radīt nogurumu, bet arī ietekmēt emocionālo pašsajūtu. Arī mūsu degvielas uzpildes stacijās var nedaudz atveldzēties, uzkost, atpūsties un pēc tam turpināt ceļu. Gan iekštelpās, gan ārpus tām esam radījuši atpūtas zonas, lai atbalstītu braucējus," stāsta Armands Žubulis.

Sagatavojies braucienam laikus

Lai izvairītos no stresa, eksperti iesaka braucieniem sagatavoties laikus - izplānot labāko maršrutu un parūpēties par aktivitātēm automašīnā, lai mazajiem satiksmes dalībniekiem nebūtu garlaicīgi. "Ja ir iespēja, izbrauciet laika posmā, kad nav sastrēgumu. Ir naivi cerēt, ka svētdienas vēlā pēcpusdienā no laukiem galvaspilsētā atgriezīsities bez sastrēgumiem," piebilst Jānis Vanks. Drošas braukšanas eksperts iesaka izmantot navigācijas lietotnes un izvēlēties alternatīvus maršrutus, lai izvairītos no sastrēgumiem un vienlaikus arī samazinātu degvielas patēriņu. Bieži vien mazliet garāks, bet brīvāks ceļš ļaus izvairīties no biežas bremzēšanas, tādējādi samazinot degvielas patēriņu.