Valdība apstiprinājusi grozījumus Augstskolu likumā, kuru mērķis ir optimizēt zinātnes un lietišķo zinātņu universitāšu padomju darbību, uzlabot piekļuvi augstākās izglītības datiem un veikt citus tehniskus precizējumus.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātie un rosinātie grozījumi nodrošinās valsts augstskolu padomju efektīvāku darbību, kas ir īpaši svarīgi ilgtermiņā, ņemot vērā ierobežotos valsts budžeta līdzekļus.
No 2021.gada oktobra līdz 2023.gada beigām tika realizēts ES Struktūrfondu projekts, kas uzsāka augstskolu padomju darbības finansēšanu. Līdz ar to, sākot ar 2024.gadu, augstskolu padomes locekļu atalgojums Ministru kabineta (MK) un Valsts prezidenta izvirzītajiem padomes locekļiem tiek segts no valsts budžeta līdzekļiem. Samazinot valsts augstskolu padomes locekļu skaitu no 11 uz septiņiem, IZM radusi iespēju optimizēt padomju darbību un samazināt finanšu slogu, kas tiek uzlikts augstākās izglītības iestādēm.
Grozījumi arī paredz, ja Ministru kabineta vai Valsts prezidenta ieceltais padomes loceklis būs attaisnotā prombūtnē ilgāk par trim mēnešiem, tiks iecelts pienākumu izpildītājs, kas nodrošinās padomes darbības nepārtrauktību.
Konkrēto grozījumu rezultātā tiks uzlabota piekļuve augstākās izglītības datiem, kas būs izmantojami pētniecības nolūkiem, kā arī studējošo un absolventu aptaujām. Tas savukārt palīdzēs pilnveidot augstākās izglītības kvalitātes monitoringu un sekot līdzi politikas rezultātiem, lai ieviestu jauno institucionālo augstākās izglītības finansēšanas modeli. Pieejamība kvalitatīviem datiem uzlabos izglītības politikas veidošanu un palīdzēs valsts augstskolām labāk izprast studiju programmu ietekmi un attīstības virzienus.
Atbilstoši izmaiņām valsts augstskolām būs obligāti jāveic gada pārskata revīzijas, piesaistot zvērinātu revidentu, kas uzlabos caurspīdīgumu un atbildību augstākās izglītības iestādēs.
Подписывайтесь на Телеграм-канал
VS.LV!
Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии
и мире!
Lasīt visus komentārus
(0)