Intervijās ar ekspertiem sabiedrību visvairāk kaitina izvairīšanās no tiešas atbildes uz uzdoto jautājumu, nespēja formulēt galveno domu un paužu aizpildīšana ar skaņām, liecina komunikācijas aģentūras "Olsen+Partners" pasūtījuma aptaujas rezultāti.
Pētījumā noskaidrots, ka trešdaļu jeb 34% skatītāju visvairāk kaitina eksperta izvairīšanās atbildēt uz jautājumu. Tas auditorijai radot sajūtu, ka eksperts nesaprot jautājumu, vai arī nevēlas uz to sniegt tiešu atbildi, tādejādi radot uzticības trūkumu un aizdomas par informācijas slēpšanu.
Otra biežāk sastopamā problēma, saskaņā ar aptauju, bijusi nespēja skaidri formulēt vēstījumu. Gandrīz piektdaļa jeb 19% respondentu norādīja, ka ekspertiem bieži vien ir grūtības skaidri izteikt savu galveno domu, kā rezultātā auditorija nesaprot, ko runātājs patiesībā vēlas pateikt.
Kā liecina aptauja, trešā izplatītā problēma bijusi paužu aizpildīšana ar skaņām, ko norādīja 7% respondentu. Tas ne vien liecina par zināmu neveiklību, bet var novērst uzmanību no galvenās tēmas un radīt iespaidu par eksperta pārliecības trūkumu, norāda "Olsen+Partners" pārstāvji.
Kā vēl viens traucējošs elements tika pieminēta pašreklāma, ko norādīja 5% respondentu. Lai gan ekspertiem nereti ir tendence izmantot intervijas laiku, lai reklamētu sevi vai savus produktus, tas var kaitināt auditoriju un novērst uzmanību no intervijas galvenā mērķa - sniegt objektīvu un noderīgu informāciju, atzīmē aģentūrā.
Līdztekus cits faktors, ko pieminēja aptaujas dalībnieki, bija neskaidrība par to, kā vēstījums skar klausītājus. To savās atbildēs norādīja 3% respondentu. Ja auditorija nesaprot, kā eksperta sniegtā informācija attiecas uz viņiem, viņi var zaudēt interesi un nespēt sasaistīt vēstījumu ar savu situāciju vai vajadzībām, pauž aģentūrā.
Kā vienlīdz izplatīti traucēkļi bijuši arī monotons balss tonis un nepārliecinātība vai uztraukums. Abus šos aspektus savās atbildēs kā traucējošus norādīja 3% respondentu.