• Apolonija,
  • Simona
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Siliņa: Valsts finansējumā partijām var veikt korekcijas

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 10:07, 09.10.2024


Valsts finansējumā politiskajām partijām var veikt korekcijas, bet tam jāsaglabājas stabilam, šādu viedokli trešdien intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).


Foto: LETA

Aicināta vērtēt, cik būtiski taupības apstākļos varētu pārskatīt valsts finansējumu partijām un vai šajā sistēmā varētu veikt lielākas izmaiņas, Siliņa atteica, ka "mēs taču negribam atgriezties pie tā", lai savas politikas var īstenot tikai tās partijas, kurām ir vairāk naudas.

Viņasprāt, partiju finansēšana no valsts budžeta ir pareizais virziens, lai politiskie spēki savu darbību neuzturētu tikai no sponsoru naudas. Finansējums partijām esošajos taupības apstākļos augt nedrīkstot, bet vienlaikus tam esot jābūt gana stabilam.

Siliņa gan sprieda, ka varētu būt vērtējams, vai valsts finansējums saglabājams tām partijām, kuras nav pārstāvētas varā, bet tas esot grūti izlemjams jautājums.

Kā ziņots, Saeimas deputāti septembra izskaņā pieņēma grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, uz gadu iesaldējot partijām piešķiramo valsts finansējumu.

Lai varētu nodrošināt nepieciešamo finansējumu prioritārajiem pasākumiem, kā arī lai 2025.gadā solidarizētos ar valsts pārvaldes izdevumu mazināšanu, kā viens no kompensējošiem pasākumiem ir paredzēta politisko organizāciju finansējuma atstāšana 2024.gada līmenī, teikts grozījumu anotācijā.

Pieņemtie grozījumi paredz, ka politiskajām organizācijām 2025.gadā valsts budžeta finansējumu aprēķinās un piešķirs, ņemot vērā 2024.gada minimālo mēnešalgu.

Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja informāciju, valsts budžeta finansējums politiskajām partijām un to apvienībām 2024.gadā kopumā būs jau 6,65 miljoni eiro. Visvairāk jeb 1,12 miljonus eiro piešķirti "Jaunajai vienotībai", 898 761 eiro - Zaļo un zemnieku savienībai, 790 482 eiro - "Apvienotajam sarakstam", 752 007 eiro - Nacionālajai apvienībai. Ap 0,5 miljonus eiro saņems trīs partijas - "Stabilitātei", "Progresīvie" un "Latvija pirmajā vietā", bet kopumā starp naudas saņēmējiem būs vēl seši politiskie spēki, daļa no kuriem nav pārstāvēti nekādās varas struktūrās un politisko darbību veic minimāli.

Likums nosaka, ka valsts budžeta finansējumu piešķir politiskajiem spēkiem, par kuriem pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju. Piešķiramais finansējums ir sasaistīts ar minimālās algas apmēru, tādējādi tās celšana nozīmē arī partiju valsts finansējuma palielināšanu. Plānots, ka 2025.gadā minimālā alga pieaugs no 700 eiro līdz 740 eiro, 2026.gadā - līdz 780 eiro, 2027.gadā - līdz 820 eiro, bet 2028.gadā - līdz 860 eiro, kas atbilstoši likumam nozīmēs arī regulāru partijām izmaksātā finansējuma pieaugumu.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Latvijā varētu palielināt pensijas apmēram 60% strādājošo pensionāru

Automātiska pensijas pārrēķināšana varētu palielināt pensijas apmēram 60% strādājošo pensionāru jeb gandrīz 36 000 cilvēku, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Ločmelis.

Sabiedrība Baltijas valstis šodien pieslēgsies Eiropas vienotajam energotīklam

Baltijas valstis šodien pieslēgsies Eiropas vienotajam energotīklam, informē Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM).

Sabiedrība Liepājas 400 gadu jubilejas svinībās talkā tika aicināti brīvprātīgie (+VIDEO)

Svētku norišu laikā komandas dalībnieki varēs iegūt vērtīgu darba pieredzi.

Lasiet arī

Sabiedrība Siliņa prasīs skaidrojumu par nepareizi aprēķinātajām pensijām

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ir uzaicinājusi uz sarunu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) vadību, lai saņemtu skaidrojumu par šā gada janvārī nepareizi pārrēķinātajām pensijām daļai pensionāru, tviterī raksta Siliņa.

Sabiedrība Latvija zemūdens kabeļu aizsardzībai gatava nodot vienu patruļkuģi

NATO sāktajai zemūdens kabeļu aizsardzības misijai Baltijas jūrā Latvija ir gatava nodot vienu patruļkuģi, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pavēstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Ekonomika Siliņa: «Tet» un LMT akciju atpirkšana nenotiks par valsts budžeta naudu

Telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) akciju atpirkšana no Zviedrijas uzņēmuma "Telia" nenotiks par valsts budžeta līdzekļiem, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Sabiedrība Siliņa Briselē norādīja, kā nepieciešams atbalstīt Ukrainu

Nenodrošinot Ukrainai vajadzīgo militāro un finansiālo atbalstu, jebkādas runas par pamieru ar Krieviju ir bīstamas, ceturtdien un piektdien notiekošajā Eiropadomes sanāksmē Briselē uzsvēra Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).