77% iedzīvotāju neatbalsta iniciatīvu samazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī

Vienlaikus arī 70% respondentu negatīvi vērtē valdības darbu pie nodokļu izmaiņām.

Vairāk nekā puse jeb 53% kopumā neizprot valdības rosinātās izmaiņas pensiju sistēmā, proti, pārcelt vienu procentpunktu no iedzīvotāju veiktajām iemaksām no pensiju otrā līmeņa uz pirmo līmeni.

Savukārt piektdaļu jeb 20% respondentu rosinātās izmaiņas mudinās veidot papildu uzkrājumus krājkontā vai skaidrā naudā, bet ne pensiju sistēmā.

Valdības ierosinājumu mazināt pensiju otrā līmeņa iemaksu apmēru atbalsta vien 8% respondentu.

Vienlaikus 13% nemaz nav dzirdējuši par plānotām izmaiņām pensiju sistēmā, kā arī tikpat daudz respondentu šobrīd nedomā par savām vecumdienām un pensijas uzkrājumu.

Bankas meitasuzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis norāda, ka Latvijas iedzīvotāju izpratne par pensiju sistēmu un uzticība tai ir ļoti zema, un šādas regulāras izmaiņas un neapdomīgi īstermiņa lēmumi to grauj vēl vairāk. Purgailis uzsver, ka šobrīd izmaiņu patiesais iemesls ir budžeta lāpīšana un valdības iepriekšējo kļūdu labošana, nevis straujāka pensiju uzkrājumu vairošana, kā tiek apgalvots.

Tāpat arī šīs izmaiņas tiek pasniegtas kā maznozīmīgas, taču aprēķini parāda, ka vidējās algas saņēmēja pensijas otrā līmeņa uzkrājums 10 gadu laikā var sarukt par 3000 - 3500 eiro jeb gandrīz 10%.

Jau ziņots, ka finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) 6.septembrī preses konferencē apgalvoja, ka piedāvātā iemaksu pārnese no otrā uz pirmo pensiju līmeni neradīs zaudējumus iedzīvotājiem. Lai kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu budžeta ieņēmumos, piedāvājumā ietverta viena procentpunkta iemaksu pārnese no fondētās pensiju shēmas jeb otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni.

Ašeradens skaidroja, ka tas ļaus īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu, vienlaikus arī uzlabojot nākotnes pensiju apmēru.