Satiksmes ministrija informēs par darbu pie alternatīvu finansējuma avotu izvērtēšanas "Rail Baltica" projektam.
Pēc satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) iniciatīvas trešdien, 14.augustā, notiks "Rail Baltica" projekta īstenošanas tematiskās komitejas otrā sēde.
Sēdē skatīs "Rail Baltica" projekta virzības aktualitātes, konsolidēto materiālu sagādi dzelzceļa būvniecībai, kā arī "Rail Baltica" projekta īstenošanas likumprojektu.
Tematiskās komitejas sēdē nozaru ministriju pārstāvji kopā ar "Rail Baltica" projekta ieviesējiem iepazīsies ar 2023.gada Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) uzsaukuma rezultātiem, kurā Latvijai nodrošināts finansējums 346 miljonu eiro apmērā, un ilgtermiņa finanšu stratēģijas izstrādi citu finansējuma avotu piesaistei 'Rail Baltica" projekta ieviešanai, norāda ministrijā.
Tāpat SM informēs par darbu pie alternatīvu finansējuma avotu izvērtēšanas "Rail Baltica" projektam, tostarp publiskās un privātās partnerības piemērošanu atsevišķu projekta aktivitāšu īstenošanai. Finanšu stratēģijas darba grupā piedalās pārstāvji no SM, Finanšu ministrijas (FM), Centrālās Finanšu un līgumu aģentūras (CFLA), Valsts kases, SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" un Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail".
Sēdes dalībnieki iepazīsies arī ar SM vadītās Tehniskās darba grupas piedāvāto risinājumu "Rail Baltica" posma caur Rīgu integrācijai līdz 2030.gadam, kas paredz sinerģiju ar esošo dzelzceļa 1520 milimetru (mm) infrastruktūru. SM atzīmē, ka mērķis ir pēc iespējas ātrāk sākt vilcienu kustību "Rail Baltica" līnijā un izmantot jaunās pasažieru stacijas Rīgas centrā un Rīgas lidostā.
Tāpat sēdē skatīs jautājumu par konsolidētu dzelzceļa būvmateriālu iegādi visās trijās Baltijas valstīs, ko paredz 2016.gada septembrī noslēgtais nolīgums starp "Rail Baltica" projekta ieviesējiem visās trīs Baltijas valstīs. Konsolidēta materiālu iegāde plānota tādiem būvmateriāliem kā sliedes, gulšņi, pārmijas, balasts un kabeļkanāli. Pirmās centralizēti iepirktu materiālu piegādes "Rail Baltica" projekta pirmā posma izbūvei Latvijas teritorijā plānotas, sākot no 2027.gada līdz 2029.gada beigām.
Sēdes noslēgumā SM informēs par sagatavotajiem grozījumiem "Rail Baltica" projekta īstenošanas likumā. Grozījumi izstrādāti ar mērķi pilnveidot esošo likumu, to precizējot un papildinot ar jaunām tiesību normām. Likumprojekts paredz noteikt "Rail Baltica" projekta ieviešanu divos posmos, definēt projekta ieviešanas struktūru Latvijā un iesaistīto institūciju kompetenci, kā arī stiprināt viena dzelzceļa infrastruktūras pārvaldnieka principu 1435 mm un 1520 mm infrastruktūrai.