LIZDA negaida Čakšas demisiju

LIZDA sākusi vākt parakstus par neuzticības izteikšanu ministrei. Vairāk nekā 1000 paraksti esot savākti piketa laikā pagājušajā nedēļā.

LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga aģentūrai LETA sacīja, ka neuzticības izteikšana ir Čakšas darba novērtējums, īpaši nosodot virzītos grozījumus, kas "ievērojami pasliktina situāciju nozares darbiniekiem un grauj profesijas prestižu".

Arodbiedrības ieskatā, politiķim vajadzētu atkāpties no amata, "ja tik daudzi izrādījuši neuzticību". Vienlaikus tā rēķinās, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) neprasīs Čakšas demisiju. To apliecinājusi arī premjeres paustā nostāja piketa laikā.

"Visticamāk jau, ka [Čakša] paliks amatā, bet mums ir svarīgi, lai viņa redz, kā viņu vērtē nozares darbinieki," sacīja Vanaga.

Šī nav pirmā reize, kad arodbiedrība prasītu Čakšas atkāpšanos no amata - ministres demisija pieprasīta arī pērn jūnija nogalē. Toreiz Čakša prasību noraidīja, uzsverot, ka abas LIZDA streika pieteikumā minētās konkrētās streika prasības ir izpildītas. Augustā gan puses konceptuāli vienojās noslēgt izlīgumu nozarē, taču, kā apgalvo Vanaga, arodbiedrība atteikusies parakstīt, jo netika iekļauts jautājums par pedagogu slodžu balansēšanu.

Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) un LIZDA joprojām nav vienotas izpratnes par pedagogu slodžu turpmāko balansēšanu. LIZDA arī turpina iebilst, ka izpildītas visas streika prasības.

Vanaga uzskata, ka Čakšai neesot liela pieredze ar streika situāciju risināšanu, tāpēc LIZDA vairākkārt centusies "korekti norādīt", lai politiķe iepazīstas ar streika prasībām. LIZDA sākotnēji prasījusi IZM paredzēt noteiktu darba stundu sadalījumu katrai pedagogu grupai. Tāpat puses vienojās balansēt pedagogu darba slodzi trīs gadu laikā.

"Sanāk, ka nav izpildītas visas prasības attiecībā uz slodžu balansēšanu, un pat kompromisa vienošanās nav izpildīta," pārliecināta Vanaga.

LIZDA gan neuzskata, ka būtu "palikusi sausā", un par lielu panākumu uzskata atteikšanos no mācību stundu skaita palielināšanas. "Ir sasniegts diezgan daudz, zinot, ka sākumā [valdības pārstāvji] pat runāt negribēja un nevienā brīdī nepiekāpās," vērtē Vanaga. Arodbiedrība šobrīd nav lēmusi par pedagogu streika atsākšanu vai iespējamiem piketiem, lai arī atzīst - nav patīkami, ka slodzi no septembra turpinās balansēt tikai pedagogiem profesionālajā ievirzē, interešu izglītībā un sporta treneriem.

Tiesību aktu portālā pieejamā informācija liecina, ka vēl nedēļas nogalē saskaņošanai nodota grozījumu projekta līdzšinējā versija, un vienošanās par izmaiņām bijusi tikai mutiska.

"Tas, kas mūs glābj, ir, ka vienošanās izskanējusi publiski, tai skaitā medijos," izteicās Vanaga. Viņa cer, ka tas ir lielāks garants, lai vienošanās tiktu izpildīta.

Jauno grozījumu projekta redakciju gaida arī izglītības iestāžu vadītāji, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns (NA).

Viņš atzina, ka skolu direktori bija nobažījušies par iespējamām izmaiņām no septembra, un "nepārprotamu skaidrību" nozare gaidījusi jau pavasara sākumā. LIVA nesaskata problēmu tajā, ka izmaiņas nav gaidāmas. Direktori apmierināti arī ar esošo finansējumu, īpaši vidējām un lielajām skolām.

Skolu direktori atbalsta jauno slodžu balansēšanas principu ieviešanu no 2025.gada septembra. Arī pašvaldībām tā esot laba ziņa, jo tās varēs laicīgi sākt plānot budžetu nākamajam gadam, ņemot vērā gaidāmās izmaiņas. Vienlaikus Kalvāns vērsa uzmanību, ka IZM jārēķinās ar "milzīgu slogu uz 2025.gada septembri", jo nozarē gaidāmas vairākas pārmaiņas vienlaicīgi.

Kalvāns pieļauj, ka, ieviešot jauno slodžu modeli, sarunas par pedagogu slodžu balansēšanu varētu kļūt daudz vieglākas. "Mēs būsim iekustinājuši to kuģi, jo šobrīd viņš nekustās vispār. Šīs divas dienas bija tās grūtākās," vērtēja direktors, piebilstot, ka palikušas atšķirības izpratnē par pirmsskolas posmu.

Kā vēstīts, IZM nepiekritīs LIZDA prasībām par vēlamo slodžu balansēšanas veidu no nākamajā mācību gadā, jo neredz iespējas tam iegūt papildu nepieciešamo finansējumu, žurnālistiem trešdien sacīja izglītības un zinātnes ministre Čakša.

Politiķe norādīja, ka budžeta gads pašlaik ir pusē, tāpēc nevarot runāt par kādām izmaiņām, ja pedagogiem nāktos strādāt bez papildu finansiālā ieguvuma. Arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) esot apliecinājis, ka šajā gadā IZM nevar rēķināties ar papildu finansējumu, lai jaunā veidā sabalansētu pedagogu slodzes.

Čakša uzskata, ka LIZDA piedāvājums turklāt neatrisinātu pedagogu pārslodzi. "Arodbiedrības piedāvājums nevis samazina pārslodzi, bet rada jaunas vakances. [Mēs] nosacīti piemaksājam, bet slodze nesamazinās. (..) Ja ir labi apmaksāta slodze, balanss izkārtojas dabiski," sprieda politiķe.

Tam iebilst arodbiedrība. Čakšas atteikšanos ieguldīt finansējumu "nesakārtotā sistēmā" LIZDA interpretē kā "ļoti rupju pārmetumu" par nelietderīgi iztērētu finansējumu, ko valdība piešķīra pērn. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga apgalvoja, ka skolu direktori un dibinātāji "ir tiešām ļoti daudz strādājuši", lai virzītos slodžu balansēšanas virzienā.

Lai turpinātu slodžu balansēšanu no septembra, nepieciešamo finansējumu LIZDA aicinājusi ņemt no rezervētā finansējuma profesionālās izglītības iestāžu uzturēšanai.

Vanaga uzskata, ka atteikšanās balansēt slodzes no septembra ir negatīvs vēstījums pedagogu saimei, jo IZM atkāpjas no streika vienošanās izpildes.