Latvijas ūdeņos roņu ir tik daudz, ka tie nodara postījumus (+VIDEO)

Sabiedrība
VS.LV 15:52, 26.04.2024 0

Zvejnieki saņems lielākas kompensācijas no Zemkopības ministrijas.

 

Piekrastes zvejniekiem no 9.maija līdz 15.jūnijam būs iespēja pieteikties ikgadējai kompensācijai par aizsargājamo jūras zīdītāju - roņu - 2023.gadā radītajiem postījumiem nozvejām un zvejas rīkiem.

Lai piekrastes zvejniekiem pēc iespējas vienkāršotu pieteikšanos atbalstam, kompensācija tiek aprēķināta, ņemot vērā katra zvejnieka nozvejas apjomu iepriekšējā gadā sadalījumā pa zivju sugām, pēc tam kompensācijas noteikšanai izmantojot attiecīgās zivju sugas vērtības koeficientu. Tā kā zivju cenas pastāvīgi mainās, jaunā perioda atbalsta sniegšanas noteikumi ir vienkāršoti - atšķirībā no iepriekšējās kārtības tie vairs neprasa veikt grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, bet ļauj cenu izmaiņas fiksēt Zemkopības ministrijai (ZM), balstoties uz datiem par zivju pirmo pārdošanu no zvejnieku lomiem. Ar šādu pieeju atbalsta sniegšanas process ir ievērojami paātrinājies, kā arī būtiski ir samazinājies administratīvais slogs, kas iepriekš bija jāiesaista MK noteikumu grozījumu nodrošināšanai.

Zvejniekiem labā ziņa ir tā, ka atbilstoši Zemkopības ministrijas veiktajam zivju pirmās pirkšanas cenu izvērtējumam, visu zivju vērtība, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, ir palielinājusies. Atbilstoši tam ir attiecīgi pārskatīti kompensācijā izmantojamie zivju vērtības koeficienti. Ņemot vērā iepriekšējo gadu zivju pirkšanas datus, tie ir palielinājušies no 5% līdz 30% atkarībā no zivju sugas. Tādējādi zvejnieki saņems lielākas kompensācijas par 2023.gadā piekrastes zvejniecībai roņu nodarītajiem postījumiem.

Atbilstoši šī pasākuma atbalsta noteikumiem zvejniekam tiek kompensēti 38% zaudētās vērtības no akmeņplekstu, sīgu, zandartu, asaru, lucīšu, mencu, vimbu, plaužu, lašu, taimiņu un salaku nozvejas 2023.gadā, 20% zaudētās vērtības no reņģu, apaļo jūrasgrunduļu, jūrasgrunduļu un vējzivju nozvejas, kā arī 10% zaudētās vērtības no plekstu nozvejas. Minēto atbalstu piekrastes zvejniekiem piešķir atbilstoši MK 04.04.2023.noteikumiem Nr.170 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā "Aizsargājamo jūras zīdītāju radīto zaudējumu segšana"". Papildus informācija Lauku atbalsta dienesta tīmekļvietnē.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Visā Latvijā notiks «Ēnu diena»

Šodien visā Latvijā norisināsies Izglītības organizācijas "Junior Achievement Latvia" rīkotais karjeras izglītības pasākums skolēniem "Ēnu diena", aģentūru LETA informēja organizācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns.

Sabiedrība Šodien notiks konference par neatkarību un latvisko garu (+VIDEO)

4.maija Deklarācija ir balstīta uz valsts nepārtrauktības doktrīnu, kā arī starptautisko tiesību normām.

Sabiedrība Zosu radītie postījumi lauksaimniekiem ar katru gadu palielinās

Zosu radītie postījumi lauksaimniekiem ar katru gadu palielinās, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Sabiedrība Latvijā sāk ieplūst auksts gaiss no Arktikas

Piektdien Latvijā pūtīs brāzmains vējš un gaisa temperatūra būs ievērojami zemāka nekā ceturtdien, prognozē sinoptiķi.

Lasiet arī

Interesanti fakti Zemūdens izpētē atklāta Baltijas jūrai neraksturīga dzīļu struktūra (VIDEO)

Zemūdens izpētē atklāta Baltijas jūrai neraksturīga dzīļu struktūra, informē Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) projekta "Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā" (LIFE REEF) koordinatore Gunta Gabrāne.

Pasaule Krievijā pēc 67 dienām Ohotskas jūrā izglābts vīrietis

Krievijā izglābts vīrietis, kurš 67 dienas dreifējis piepūšamā laivā Ohotskas jūrā, taču viņa brālis un brāļadēls ir miruši, otrdien paziņojušas amatpersonas.

Sabiedrība Nākamo 5 gadu laikā Baltijas jūru nepieciešams atbrīvot no plastmasas (+VIDEO)

Ik gadu Latvijā tiek radīti apmēram 200 000 tonnu sadzīves atkritumu.

Sabiedrība «Mana jūra»: vispiesārņotākās pludmales šosezon ir Jūrmalas pilsētā (+VIDEO)

"Tas liek uzdot jautājumu - vai tiešām vienīgie efektīvie risinājumi ir aizliegumi, ierobežojumi un sodi?"