Baltijas reģiona aizsardzība sākas no pirmās collas.
"Agresoram nav ne gribas, ne iespēju ar lieliem sauszemes spēku formējumiem strauji ievirzītiesvalsts dziļumā". Ja vien gar valsts robežām radītu modernu aizsardzības sistēmu.
Šo informāciju Saeimas Latgales jautājumu apakškomisijas sēdē izplatīja Arvīds Sarkāns, Aizsardzības Ministrijas Projektu Vadības Departamenta eksperts, A-Robežas jautājumu koordinators.
Visaptverošas valsts aizsardzības principa pieeja
Robežas stiprināšana tiek veikta visu Latvijas iedzīvotāju aizsardzībai un ir visas valsts /sabiedrības atbildība.Likumdošanas un juridiska rakstura jautājumu risināšana:
-zemes īpašumtiesību jautājumi;
-teritoriju īpaša juridiskā statusa noteikšanas jautājumi.
Ir svarīga nacionālās industrijas iesaiste aizsardzības materiālu projektēšanā un ražošanā, pauž eksperts.
Radoša pieeja inovatīvu risinājumu meklēšanā, lai padarītu aizsardzības joslu efektīvāku:
-duālās nozīmes risinājumi aizsardzības infrastruktūras attīstībā;
-vākslīgā intelekta risinājumi;
-informācijas pieejamība sabiedrībai un vietējām pašvaldībām.
Galvenie robežas stiprināšanas un pretmobilitātes pasākumi:
-Prettanku grāvju ierīkošana / izveidošana, kas iekļauj ceļu pārrakšanu, pierobežā esošo meliorācijas novadgrāvju pārveidošanu.
-Dažāda tipa šķēršļu, betona bloku un konstrukciju, piemēram, tā dēvēto “pūķa zobu” izvietošana.
-Dabisko šķēršļu – purvu, mežu un citu dabas objektu integrēšana pretmobilitātes pasākumos.
-Drošu sprāgstvielu un mīnu, kā arī inženiertehnisko materiālu glabātuvju izveidošana ātrai aizsardzības pozīciju pastiprināšanai.
-Plānu sagatavošana svarīgāko transporta artēriju – ceļu, dzelzceļu, tiltu – ātrai un efektīvai pārraušanai, lai nepieciešamības gadījumā aizkavētu iespējamo pretinieka virzību.
-Robežsardzes stiprināšana.
-Citi pasākumi (sensori, bruņojums utt.)