Mācībās piedalījās valsts institūcijas, kuru kompetencē ir krīzes situācijas pārvarēšana un plānošana.
"Reaģējot uz mainīgajiem drošības izaicinājumiem, Latvijas valsts aizsardzības sistēmai jābūt visaptverošai un jābalstās visas sabiedrības un valsts institūciju gatavībā pārvarēt krīzi, kā arī noturībā pret ārējo ietekmi", - pauž Aizsardzības ministrijas Informatīvais ziņojums “Par visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas progresu”.
Lai stiprinātu pašvaldību kapacitāti un gatavību reaģēt krīzes situācijās, tajā skaitā kara vai militāro draudu gadījumā, Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Zemessardzes atbildīgajām brigādēm 2023. gadā turpināja kopš 2020. gada uzsākto mācību ciklu “Pilskalns” pašvaldību civilās aizsardzības komisijām.
Aizsardzības ministrija sadarbībā ar NBS rīkoja 14 civilās aizsardzības komisiju mācības sekojošās pašvaldībās: Madonas, Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Salaspils, Jēkabpils, Bauskas, Ropažu, Rēzeknes, Jūrmalas, Valkas, Valmieras, Limbažu, Cēsu.
Latvijā norisinājās NATO krīzes vadības mācības „CMX23”, kuru mērķis ir pārbaudīt alianses dalībvalstu konsultāciju un lēmumu pieņemšanas procedūras stratēģiskajā politiski militārajā līmenī. Mācību laikā, imitējot sarežģītu civilmilitāro scenāriju, tika pārbaudīta NATO spēja visaptveroši reaģēt uz mūsdienu drošības izaicinājumiem. Latvijā šajās mācībās piedalījās valsts institūcijas, kuru kompetencē ir krīzes situācijas pārvarēšana un plānošana, lēmumu pieņemšana un saistīto pasākumu izpilde, mācību noslēgumā organizējot ārpus kārtas Ministru kabineta mācību sēdi, lai veicinātu valsts iestāžu un augstāko amatpersonu gatavību krīzes situācijām un lēmumu pieņemšanas procesu valsts apdraudējuma gadījumā.
Lai stiprinātu un pilnveidotu civilmilitāro sadarbību, mācību NAMEJS ietvarā notika visu Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes atbildības teritorijā esošo (Kurzemes un daļēji Zemgales novada) 11 pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju kopējas mācības, kas šādā formātā tika organizētas pirmo reizi. Mācību mērķis bija pilnveidot institūciju izpratni par atbildību sadalījumu un praktisko rīcību militāra apdraudējuma vai to draudu gadījumā. Mācību laikā tika pilnveidota savstarpējā sadarbība krīzes situāciju pārvarēšanā, plānojot rīcību dažādu hibrīdapdraudējuma incidentu novēršanā. Namejs mācību cikla ietvaros 2023. gada septembrī norisinājās Iekšlietu ministrijas pārziņā esošā Civilās aizsardzības Operacionālā vadības centra mācības, kurās tika izspēlēta sadarbība ar NBS militāra apdraudējuma pārvarēšanā, savukārt 2023. gada augusta beigās 2 nedēļas norisinājās Aizsardzības ministrijas mācības AMEX, kurās tika pārbaudīta valsts pārvaldes gatavība dažādiem hibrīdiem un militāriem draudiem.
2023. gadā tika turpināta sadarbības stiprināšana ar nevalstiskajām organizācijām, aktualizējot to lomu dažādās krīzes situācijās. Piemēram, turpinot sadarbības attīstīšanu ar Latvijas Mednieku savienību, kā ietvaros tiek organizētas kopīgas mācības, norisinājās Latvijas Mednieku savienības un Nacionālo bruņoto spēku rīkotais tālšaušanas treniņš “Vienoti valstij”, tāpat mednieki pirmo reizi piedalījās mācībās.
Latvijā tika apstiprināta jaunā Valsts aizsardzības koncepcija. Ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas izaicinājumus, tā tika izstrādāta un apstiprināta paātrinātā kārtībā. Koncepcija ir sagatavota uz Militāro draudu analīzes pamata, un tajā tiek noteikti valsts militārās aizsardzības stratēģiskie pamatprincipi, prioritātes un pasākumi miera, valsts apdraudējuma un kara laikā. Koncepcijas izstrādē vērā tika ņemtas gūtās mācības no Krievijas izvērstā pilna mēroga kara Ukrainā.