Iedzīvotājus aicina periodiski pārlasīt zāļu lietošanas instrukciju

ZVA zāļu drošuma speciāliste, Latvijas pārstāve Eiropas Zāļu aģentūras Zāļu drošuma komitejā Zane Neikena norādīja, ka visām zālēm ir iespējamas blaknes bez tā, ka tām ir arī efekts. Blaknes var būt saistītas gan ar zāļu aktīvo vielu, gan arī tās var rasties atkarībā no paša cilvēka organisma atbildes reakcijas, taču tās ir smagākas un retākas. Neikena minēja, ka retāk sastopamās blaknes ir, piemēram, anafilaktiskā reakcija, smaga ādas reakcija, kas sākas ar viegliem izsitumiem, aknu darbības traucējumiem un citiem. Tomēr visos gadījumos būtiski vērsties pie terapijas.

"Zāļu lietošanas instrukcijā ir iekļauti brīdinājumi, kā pazīt reakcijas un kā rīkoties. Tas ir ieguldījums visiem, kas ziņo par novērojumiem. Mēs šādā veidā palīdzam citiem un paši sev, jo novērojam savu organisma reakciju un vēršamies pie ārsta," uzsvēra Neikena.

Speciālisti arī atgādina, ka zāles lieto ar terapeitisku mērķi, un cilvēkam jāatceras, ka viņš lieto medikamentus nevis parastu produktu.

Mēdz būt gadījumi, kad tiek lietotas vairākas zāles vienlaicīgi un nav skaidrs, kuras no tām izraisa blaknes. ZVA direktora vietnieks Sergejs Akuličs vērsa uzmanību, ka zālēm mēdz būt savstarpēja mijiedarbība. Proti, katra no tām atsevišķi nerada blaknes, taču, lietojot kopā, rada nevēlamu efektu. Viņš uzsvēra, ka ziņojumi par šādām blaknēm ir vērtīgi, jo to nevar konstatēt klīniskajos pētījumos.

"Blakņu varbūtība palielinās, ja cilvēks lieto vairākas zāles vienlaicīgi, tāpēc svarīgi konsultēties gan ar ārstu, gan farmaceitu. Tāpat, apmeklējot dažādus speciālistus, svarīgi brīdināt, ja vienlaicīgi tiek lietoti arī citi medikamenti," skaidroja Akuličs.

Savukārt, runājot par iespējamām blaknēm no uztura bagātinātāju lietošanas, Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute norādīja, ka tie atrodas pārtikas produktu nišā, un daudziem bagātinātājiem, tostarp zālēm, ir mijiedarbība ar pārtiku. Piemēram, ir zāles, kuras nevar lietot ar pienu, greipfrūtiem. Katrs gadījums ir jāvērtē atsevišķi.

Ģimenes ārsts Ainis Dzalbs atzina, ka nereti pēc zāļu iegādes aptiekā cilvēki vienkārši aiziet prom, taču tā ir arī vieta, kur farmaceitam var uzdot jautājumi gan par medikamentu lietošanu, drošību un riskiem. Viņš pieņem, ka, iespējams, ģimenes ārstiem vai citiem speciālistiem citreiz neatliek laika, lai izrunātu ar pacientu medikamentu lietošanu, tāpēc šīs funkcijas tiek deleģētas arī farmaceitiem.

Dzalbs uzsvēra, ka, novērojot organisma reakciju, kas neapmierina, svarīgi to risināt, atrodot piemērotākas zāles.

Speciālisti aicina iedzīvotājus lieki noziņot par blaknēm, nevis neziņot. Katram produktam, kas iegādāts aptiekā, ir lietošanas instrukcija, un tā ir katra lietotāja atbildība izlasīt to, lai saprastu, kas var notikt, ko darīt un vai drīkst pārtraukt zāļu lietošanu.

"Mēs noteikti neatceramies instrukciju kā baušļus, tāpēc aicinu pārlasīt instrukciju katru reizi, nevis reizi desmit gados," uzsvēra Akuličs.

Viņš arī piebilda, ka eksperti rūpīgi izvērtē katru saņemto signālu par blaknēm no kādām zālēm. Ja netiek konstatēta sasaiste ar citiem gadījumiem, tad signāls nonāk pie kopīgiem ziņojumiem, nevis zāļu lietošanas instrukcijā, taču, statistiski mainoties datiem, signāls var tikt vērtēts vēlreiz. ZVA pārstāvis atgādina, ka informācija par zāļu blaknēm ir būtiska. Izejot cauri institūcijām, tā nonāk atpakaļ pie ģimenes ārstiem, kas to ņem vērā un brīdina pacientus. Cilvēks var ziņot gan par sevi, gan, piemēram, par savu bērnu vai tuvinieku, jā pārzina tā zāļu lietošanu.