Bulgārijas un Rumānijas lidostas un jūras ostas iekļautas Šengenas zonā

Sabiedrība
LETA 12:19, 31.03.2024 0

Bulgārijas un Rumānijas lidostas un jūras ostas no svētdienas iekļautas Šengenas zonā.

 

Par kontroles pārtraukšanu uz abu valstu sauszemes robežām, kas ir Eiropas Savienības (ES) iekšējās robežas, iecerēts vienoties sarunās šogad.

Līdz ar to Īrija un Kipra ir vienīgās ES valstis, kas nav Šengenas zonas dalībnieces. Zonā ir ārpus bloka esošās Islande, Norvēģija, Šveice un Lihtenšteina.

Bulgārija un Rumānija ir ES dalībvalstis kopš 2007.gada. Tās cerēja pievienoties Šengenas zonai 2022.gada beigās, bet Austrija noteica veto abu valstu pieteikumiem, norādot uz nesamērīgi lielo nelegālo imigrantu skaitu, kas nokļūst ES caur Bulgāriju un Rumāniju.

Pagājušā gada decembra beigās tika panākta vienošanās par Šengenas zonas noteikumu attiecināšanu uz Bulgārijas un Rumānijas lidostām un jūras ostām, tomēr Austrija joprojām nepiekrīt kontroles pārtraukšanai uz sauszemes robežām.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Rīgā demontēta piemiņas zīme Maskavas dārza izveidei

Rīgā, Latgales parkā, demontēta piemiņas zīme Maskavas dārza izveidei, aģentūru LETA informēja Rīvas vicemērs Edvards Ratnieks (NA/LRA).

Sabiedrība Koalīcijas partija ir gatava diskutēt par izdienas pensijas vecuma celšanu

Kā jau tika ziņots, ministrijām sadarbojoties ar Valsts kanceleju, pašlaik tiek vērtēts jautājums par izdienas pensijas vecuma celšanu.

Sabiedrība ISMA uzsāk darbu pie bakalaura programmas Bezpilota sistēmu inženierijā

Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vienojusies par sadarbību ar Ukrainas augstākās izglītības iestādi Dņipro “Alfred Nobel University” (ANU), lai uzsāktu darbu pie jaunas bakalaura programmas Bezpilota sistēmu inženierijā.

Sabiedrība Rosina demontēt Fabriciusa pieminekli Ventspilī

Nacionālā apvienība (NA) norāda, ka ir vērsusies Latvijas Okupācijas muzejā un Latvijas Kara muzejā, lai no speciālistiem un vēsturniekiem gūtu atzinumus par Fabriciusa personību un vēsturiskajām darbībām, kā arī piemineklī attēloto agresorvalsts militāro formastērpu.

Lasiet arī