Nesāks kriminālprocesu saistībā ar ES fondu zaudēšanu PSKUS ēkas projektā

Ģenerālprokuratūrā ir pabeigta pārbaude saistībā ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma zaudēšanu projektā "Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas attīstība", aģentūra LETA uzzināja prokuratūrā.

Pārbaudes gaitā tika vērtēts, kādi ir bijuši šķēršļi ES fondu līdzfinansējuma apguvei, vai tie savlaicīgi tikuši apzināti, kāda ir bijusi projektā iesaistīto amatpersonu rīcība, lai netiktu apdraudēts projekta īstenošanas termiņš un novērsti vai mazināti iespējamie zaudējumi.

Pārbaudē secināts, ka noteicošie faktori, kas kavējuši projekta īstenošanu, ir bijuši gan ārēji apstākļi - Covid19 pandēmija un karš Ukrainā, kā arī būvnieka SIA "Velve" kapacitātes - pamatā cilvēkresursu - trūkums.

Konstatēts, ka slimnīcas valde ir izmantojusi būvniecības līgumā paredzētās pasūtītāja tiesības, proti, būvniekam doti norādījumi, regulāri pieprasīta papildu informācija, izdots saistošs rīkojums, piemēroti līgumsodi.

Tāpat tikusi apsvērta līguma vienpusēja izbeigšana, taču saskatīti riski. Prokuratūras ieskatā, izvērtējot iespējamos riskus, līguma vienpusēja izbeigšana 2023.gada vidū, kad tika identificēts Eiropas Savienības līdzfinansējuma neapgūšanas risks, slimnīcai radītu vēl lielākus zaudējumus. Līdz ar to nav pamata valdes rīcību, vienpusēji neizbeidzot līgumu ar būvnieku jau 2023.gada vidū, vērtēt kā bezdarbību.

Pārbaudes gaitā iegūtā informācija liecina, ka valde nav kavējusies informēt gan Veselības ministriju, gan Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta norisi, tajā konstatētajām problēmām un riskiem veiksmīgai projekta īstenošanai. Konstatētajām problēmām ir meklēti risinājumi.

Vērtējot valdes rīcību projekta īstenošanas gaitā, cita starpā secināts, ka tā ir bijusi prasīga attiecībā uz būvnieka izteiktajiem apgalvojumiem par dažādu ārēju apstākļu ietekmi uz līguma izpildes termiņu, kā arī piesardzīga attiecībā uz būvnieka izvirzītajām prasībām jautājumā par sadārdzinājumu, līguma termiņa pagarinājumu.

Tāpat atzīstams, ka komunikācija starp valdi un būvnieku atsevišķu strīdīgu jautājumu risināšanā ir bijusi ilgstoša un ne vienmēr vērsta uz iespējami ātrāka risinājuma meklēšanu.

Valdes izvēlētā stratēģija, kā arī tas, ka kādā jautājumā projekta īstenošanā iesaistīto amatpersonu rīcībā varētu tikt saskatītas kādas nepilnības, kļūdas, nevar būt pamats šādu rīcību vērtēt kā nolaidību. Novērtējot projekta īstenošanā iesaistīto amatpersonu rīcību kopumā, nav pamata uzskatīt, ka būtu sasniegts tāds slieksnis, kas ļautu saskatīt kriminālsodāmas nolaidības pazīmes. Kriminālsodāma nolaidība nenozīmē atbildību par jebkuru kļūdu, bet gan atbildību par būtiskām kļūdām, taču šādas kļūdas pārbaudē netika konstatētas, informēja prokuratūrā.

Ievērojot minēto, prokuratūra nekonstatēja pamatu jautājuma lemšanai par kriminālprocesa sākšanu, kā arī nesaskata tādus apstākļus, kas būtu pamats Prokuratūras likumā paredzēto prokurora reaģēšanas līdzekļu piemērošanai.