2021.gadā īstenotā administratīvi teritoriālā reforma savus iepriekš izvirzītos mērķus nav sasniegusi.
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija atbalsta un aicinās parlamentu nopietni diskutēt par pašvaldību priekšlikumiem administratīvi teritoriālās reformas pārskatīšanai.
ZZS Saeimas frakcija bija aicinājusi visas pašvaldības sniegt priekšlikumus domju lēmumu veidā par iespējamiem precizējumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā.
Priekšlikumus sniegusi virkne pašvaldību. Piemēram, Jelgavas un Ventspils valstspilsētas iebilst aicina saglabāt to teritorijas, neapvienojot ar blakus esošajiem novadiem. Arī Ventspils novads uzskata, ka tam saglabājams pastāvīgas pašvaldības statuss, lēmuši novada domes deputāti. Līdzīgi lēmusi Augšdaugavas novada dome.
Savukārt Jelgavas novads lēmis par tā administratīvās teritorijas sadalīšanu, atjaunojot Jelgavas un Ozolnieku novadus to agrākajās administratīvajās robežās, savukārt Mārupes novads lēmis par Mārupes un Babītes novadu atjaunošanu iepriekšējās robežās.
Rēzeknes novada domes vēstulē informējusi, ka veiks iedzīvotāju aptauju, lai pieņemtu tālākus lēmumus. Savukārt Liepājas valstspilsēta uzskata, ka pirms lemt par tās apvienošanu ar Dienvidkurzemes novadu, jāveic detalizēta izmaksu efektivitātes un ieguvumu analīze.
ZZS Saeimas frakcija atbalsta pašvaldību iniciatīvas, uzsverot, ka 2021.gadā īstenotā administratīvi teritoriālā reforma savus iepriekš izvirzītos mērķus nav sasniegusi. Ja reformas rezultātā bija iecere izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, tad šobrīd redzams, ka daudzi novadi un pilsētas saskaras ar finanšu grūtībām.
Ne mazāk svarīgs ir fakts, ka administratīvi teritoriālās reformas gaitā netika pilnvērtīgi uzklausīts pašvaldību un to iedzīvotāju viedoklis, uz ko norādījusi arī Satversmes tiesa, izskatot konstitucionālās sūdzības par reformu.