Rīdziniekiem jāzina: kas ir bioloģiskie atkritumi un kā tos pareizi apsaimniekot

No š.g. marta, Rīgas pašvaldībā spēkā stājās prasība dalīti vākt bioloģiskos atkritumus daudzdzīvokļu mājās, kurās ir vairāk nekā 10 dzīvokļu. Visaktīvāk konteinerus bioloģiskajiem atkritumiem pieprasa lielie namu apsaimniekotāji.

Iedzīvotājiem, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās, pašiem konteineri bioloģiskajiem atkritumiem nav jāpiesaka - to veiks namu apsaimniekotājs. Tomēr namu iedzīvotāji nepieciešamības gadījumā aicināti vērsties pie sava nama pārvaldnieka, tādējādi paātrinot speciālo šķirošanas konteineru izvietošanu.

Saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas likuma 37.pantu Bioloģiskie atkritumi ir bioloģiski noārdāmi dārzu vai parku atkritumi, mājsaimniecību, restorānu, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un mazumtirdzniecības telpu pārtikas un virtuves atkritumi un citi tiem pielīdzināmi pārtikas ražošanas atkritumi. Piemēram, virtuves pārtikas atkritumi, dārzeņu un augļu atkritumi, tējas, kafijas biezumi, veci augi, puķes, nopļauta zāle, koka lapas, zariņi. Latvijā aptuveni puse no sadzīves atkritumiem ir bioloģiski sadalāmie sadzīves atkritumi. Tie ir organiskie atkritumi, kuru sadalīšanās procesus dabā nodrošina mikroorganismu darbība. Bioloģisko atkritumu masu var pārstrādāt arī izmantojot kontrolējamos biotehnoloģiskos paņēmienus. Bioloģiskos atkritumus kompostē sadzīves atkritumu poligonos vai vietās, kuras speciāli ierīkotas bioloģisko atkritumu kompostēšanai.

Iedzīvotājiem atdalītos kompostējamos atkritumus jāievieto papīra maisiņā un kopā ar to speciālā bioatkritumu konteinerā. Tas parasti ir brūnā krāsā un izveidots tā, lai būtu piemērots šādu atkritumu savākšanai. Kompostējamo atkritumu savākšanas konteiners nodrošina tā satura vēdināšanu atkritumu uzglabāšanas laikā līdz atkritumu apsaimniekotāji tos nogādā kompostēšanas vietā.