Latvijā konstatēts mazākais studējošo skaits pēdējos 20 gados

Salīdzinājumā ar iepriekšējo akadēmisko gadu kopējais studējošo skaits (74 tūkstoši) ir samazinājies par 1,4 tūkstošiem jeb 1,8 %, savukārt pēdējo desmit gadu laikā – par 15,7 tūkstošiem jeb 17,5 %.

Bakalaura līmeņa programmās studē vairāk nekā puse (56,3 %) no studējošajiem jeb 41,7 tūkstoši, maģistra – 22,0 % jeb 16,3 tūkstoši, koledžas – 17,3 % jeb 12,8 tūkstoši un doktora līmeņa programmās – 4,4 % jeb 3,3 tūkstoši studentu.

Savukārt uzņemto studentu skaitā novērots straujš pieaugums. 2023./2024. akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs uzņemti 28,9 tūkstoši studenti, kas ir par 9,3 % jeb 2,4 tūkstošiem studentu vairāk nekā iepriekšējā akadēmiskajā gadā, un tas ir straujākais uzņemto studentu skaita pieaugums pēdējo desmit gadu laikā.

Puse uzņemto studentu (54,6 %) uzsākuši studijas bakalaura līmeņa programmās, 23,2 % – maģistra, 19,4 % – koledžas un 2,8 % – doktora līmeņa programmās. Uzņemto studentu vidū joprojām vairāk ir sieviešu – 16,5 tūkstoši jeb 57 % no kopējā uzņemto skaita. Vairāk nekā divas trešdaļas studentu (76,1 %) uzsāka pilna laika studijas un tikai 23,9 % – nepilna laika studijas. Lielākā daļa studentu (58,4 %) studijas ir uzsākuši par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 41,6 % – par valsts budžeta līdzekļiem. Gandrīz puse (49,1 %) no uzņemtajiem studentiem, kas mācības uzsāka par personīgajiem līdzekļiem, izvēlējās sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmas, bet par valsts budžeta līdzekļiem – galvenokārt inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (22,7 %) un veselības aprūpes un sociālās labklājības (19,2 %) programmas.