Eiropas pilsētās normāli pastāv līdzās meža iemītniekiem.
Daudzas nevalstiskās organizācijas, pauž bažas par nepārdomāto Rīgas domes saistošo noteikumu projektu "Par medībām Rīgas valstspilsētas teritorijā".
Pirmkārt, jau šobrīd Medību likuma 29. panta piektajā daļā pašvaldības izveidotajai medību koordinācijas komisijai epizootiju draudu gadījumos, kā arī tad, kad medījamie dzīvnieki postījumus īpašumam un videi nodara teritorijās, kur medīt aizliegts, ir tiesības, pieaicinot piegulošo platību medību tiesību lietotājus un attiecīgās nozares ekspertus, konkrētajā teritorijā noteikt lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, meliorācijas sistēmām un infrastruktūras objektiem nodarīto postījumu apjomu, to materiālo zaudējumu apmēru, kurus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki, un noteikt pasākumus postījumu un to seku ierobežošanai vai likvidēšanai. Projekta paskaidrojuma rakstā (turpmāk - Paskaidrojuma raksts) nav norādīts pamatojums, kāpēc esošais normatīvais regulējums būtu nepietiekams.
Otrkārt, iepazīstoties ar Paskaidrojuma rakstu, secināms, ka nav veikts risku, ko var radīt dzīvnieki, kurus Rīgas valstspilsētas pašvaldībai ir vēlme medīt, un risku, ko rada medības, kvantitatīvs izvērtējums, kas iekļautu šo risku iestāšanās varbūtību un iespējamās sekas. Pēc Valsts meža dienesta apkopotās statistikas pēdējos 10 gados, kad medības pilsētās nemaz nebija atļautas, Latvijā tika konstatēti 403 medību drošības prasību pārkāpumi (uz visu valsti esot vien 5 inspektoriem, ko 2020.gadā par nepietiekamu atzina Valsts kontrole, kura atklāja arī citus būtiskus trūkumus medību regulējumā un kontrolē ) un notikuši 29 nelaimes gadījumi, no kuriem 5 beigušies letāli; medību sezonā no 01.04.2022. līdz 31.03.2023. tika nomedītas 28 006 mežacūkas, bet no 01.04.2015. līdz 31.03.2016. - pat 50 956 mežacūkas. Tāpat šī gada janvārī plašu publicitāti guvis video, kurā redzams, kā no automašīnas, kura brauc pa šoseju, pa staltbriežiem šāva mednieks, tādējādi apdraudot citus satiksmes dalībniekus, par ko sašutumu izteicis pat Valsts prezidents. Līdz ar to rodas bažas par to, ka riski Rīgas valstspilsētas iedzīvotāju un viesu un viņu mājdzīvnieku veselībai un dzīvībai varētu būt lielāki par riskiem, ko ar medībām ir plānots novērst.
Sevišķas bažas rada tas, ka medības plānots atļaut gandrīz visā Rīgas teritorijā, izņemot centru, t.sk. blīvi apdzīvotās apkaimēs, kur atrodas arī izglītības iestādes, un iedzīvotāju atpūtas vietās (parkos, pludmalēs u.c.).
Treškārt, Paskaidrojuma rakstā tiek nepatiesi apgalvots, ka mežacūku medībām nepastāv alternatīvas. Pastāv drošākas un humānākas alternatīvas, piemēram:
1) ar slēgtiem atkritumu konteineriem novērst pārtikas atkritumu brīvu pieejamību;
2) klaiņojošiem kaķiem paredzēto barību izvietot lielākiem dzīvniekiem nepieejamās vietās;
3) izvietot barību ar piejauktiem kontracepcijas līdzekļiem;
4) veidot nožogojumus apkārt vietām, kur mežacūkas varētu nodarīt postījumus;
5) izvietot sīpolu, ķiploku un kajēnas piparu stādījumus pamīšus starp lauksaimniecības kultūrām;
6) izvietot dzīvķeramos slazdus un pārvietot tās ārpus pilsētas.
Ņemot vērā, ka mežacūku populācija Latvijā ir ievērojami pieaugusi tādēļ, ka mednieki tās piebaro, lai viņiem būtu, ko medīt, ir apšaubāms, ka problēmu var novērst tie, kas paši to radīja. Turklāt citu valstu pieredze liecina, ka mežacūku medības nav efektīvs postījumu un Āfrikas cūku mēra izplatības novēršanas līdzeklis, līdz ar to alternatīvie risinājumi varētu būt efektīvāki.
Ceturtkārt, Paskaidrojuma rakstā ir norādīts, ka riskus rada mežacūkas, bet Projekts pieļauj iespēju Rīgas valstspilsētas pašvaldības Medību koordinācijas komisijai atļaut medīt jebkādus Ministru kabineta 2014.gada 22.jūlija noteikumu Nr. 421 "Medību noteikumi" 3. - 7. punktos minētos dzīvniekus, kam Paskaidrojuma rakstā nav norādīts pamatojums. Tāpat arī paredzēts, ka medībās izmantojamos rīkus, līdzekļus, metodes, paņēmienus un drošības nosacījumus noteiks Komisija, kas neatbilst labai normatīvo aktu izstrādes praksei - sabiedrības drošībai tik būtiskus nosacījumus parasti nosaka ar normatīvo aktu - Ministru kabineta noteikumiem vai pašvaldības saistošajiem noteikumiem - nevis ar administratīvo aktu.
"Ņemot vērā šos apstākļus, aicinām, piesaistot ekspertus, izvērtēt šādu saistošo noteikumu nepieciešamību un gadījumā, ja tie ir nepieciešami, ietvert saistošajos noteikumos konkrētus medījamos dzīvniekus, medībās izmantojamos rīkus, līdzekļus, metodes, paņēmienus un drošības nosacījumus (t.sk. kārtību, kā iedzīvotāji tiek informēti par medībām) konkrētām teritorijām, ņemot vērā šo dzīvnieku radītos riskus, alternatīvo risinājumu esamību un iespējamo cilvēku, mājdzīvnieku un īpašuma apdraudējumu medību laikā", - teikts sabiedrisko aktīvistu aicinājumā.