Lietu par pilnīgu pāreju uz mācībām latviešu valodā jeb normām, kas izslēdz iespēju Latvijā iegūt vispārējo izglītību mazākumtautību programmās, Satversmes tiesa (ST) rakstveida procesā izskatīs 2024. gada 24. aprīlī, liecina ieraksts tiesu kalendārā.
Saeima 2022. gada oktobrī pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas nosaka, ka Latvijā arī pirmsskolās un pamatizglītībā trīs gadu laikā pakāpeniski notiks pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. Pirms tam mācības tikai latviski jau notika vidusskolās.
Pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā Latvijas mazākumtautību skolu pamatizglītības programmās sākās šajā mācību gadā, reformā pirmās iesaistot 1., 4. un 7.klases.
No 2024. gada 1. septembra mācības tikai latviešu valodā tiks īstenotas arī 2., 5. un 8.klasēs, savukārt no 2025. gada 1. septembra - 3., 6. un 9.klasēs.
Lieta ierosināta pēc vairāku privātpersonu iesnieguma. Viņi lūdz ST izvērtēt, vai grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā atbilst Satversmes 1. un 114.pantam.
Satversmes 1.pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, bet 114.pants paredz, ka personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.
Pieteikuma iesniedzēju ieskatā apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 1.pantā ietvertajam tiesiskās paļāvības principam, kā arī Satversmes 114.pantam un Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību 14.pantam, jo liedz viņam tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu.
Подписывайтесь на Телеграм-канал
VS.LV!
Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии
и мире!
Lasīt visus komentārus
(0)