Rīgas naktsdzīve: līdzsvara meklējumos

Šajā nedēļā tika aizvadīts pirmais Rīgas Naktsdzīves forums, kurš tika rīkots ar mērķi iegūt sabiedrības, uzņēmēju un dažādu nozaru ekspertu viedokļus un ieteikumus Rīgas nakts laika politikas izstrādei - kā sabalansēt iedzīvotāju vajadzības un labsajūtu pilsētā ar uzņēmējdarbības un tūrisma attīstību.

Pasākumā piedalījās ap 70 dalībnieku, tajā skaitā pašvaldības un valsts iestāžu pārstāvji, uzņēmēji, apkaimju biedrību pārstāvji, kultūras eksperti un pasākumu rīkotāji, skaņas speciālisti, veselības jomas pārstāvji un citi.

"Forums ir turpinājums aizvadīto gadu sarunām un diskusijām. Mums jāveido naktslaika politika Rīgā, kas ietver līdzsvaru starp dažādām interešu grupām. Starp tiem, kas grib mieru, un tiem, kas grib izklaidēties, starp tiem, kas strādā naktī, un tiem, kas nodrošina dažādus pakalpojumus. Līdzīgi kā dienas procesos, tā naktī, iesaistīto ir ļoti daudz un vajadzību ir ļoti daudz. Forumā izskanēja gan nepieciešamība sakārtot sabiedrisko transportu naktī, nodrošināt dažādu pakalpojumu pieejamību arī vakara un nakts stundās, veidot programmas, kas palīdz risināt trokšņu un skaņas izolāciju kā iedzīvotājiem, tā uzņēmējiem, atbalstīt pētījumus, kas nodrošina datos balstītus pierādījumus. Un šīs ir tikai dažas no iniciatīvām. Esmu pateicīga par forumu un satikšanos, un spēju sarunāties, lai kopīgi meklētu labākos risinājumus problēmām. Lai mums izdodas Rīgā radīt spilgtu, rezonējošu, ilgtspējīgu un strukturētu vakara un nakts politiku, kas rada mājīgu pilsētu visiem rīdziniekiem un pilsētas viesiem," tā naktsdzīves tēmas pētniece un aktualizētāja Rīgas domē, domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Pasākuma norisi iezīmēja divas tematiskās daļas: vietējo un ārvalstu ekspertu prezentācijas un darbs fokusa grupās, kura laikā foruma dalībnieki kopīgi strādāja pie risinājumiem Rīgas nakts laika politikas izveidei.

Fokusa grupu dalībniekiem bija jāatrod atbildes uz vairākiem naktsdzīvei svarīgiem jautājumiem, proti, kā pamudināt rīdziniekus iziet ārpus mājas pēc plkst.18.00, kādas ir potenciālo naktsdzīves teritoriju iespējas un riski, un kā panākt līdzsvaru starp miegu, mieru un naktsdzīvi.

Visas darba grupas bija vienisprātis, ka Rīgai ir akūti nepieciešams normatīvais regulējums pašvaldības vai valsts līmenī, kurš noteiktu skaidrus darbības kritērijus naktsdzīves jomas uzņēmējiem, datos un pētījumos balstītus risinājumus rekreācijas trokšņa ietekmes mazināšanai, sniegtu informāciju un atbalstu iedzīvotājiem, kā arī iezīmētu kopēju ietvaru Rīgas nakts laika ekonomikas attīstībai. Dalībnieki uzsvēra, ka politikas izstrādes procesam ir jābūt caurspīdīgam un iekļaujošam: pašvaldības regulējumam būtu jāņem vēra visu iesaistīto pušu viedokļi, proti, tam būtu jāsabalansē, gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju intereses.

Tāpat, atsaucoties uz citu Eiropas pilsētu pieredzi, tika rosināts pašvaldībā veidot nakts laika pārvaldības struktūru, kas būtu atbildīga par Rīgas nakts laika ekonomikas attīstību, normatīvā regulējuma ieviešanu, iedzīvotāju un uzņēmēju interešu integrēšanu pašvaldības politikā un visu naktsdzīves dalībnieku labbūtības veicināšanu.