NATO negaidīs Krievijas draudu piepildīšanos alianses austrumu spārnā, intervijā Latvijas Televīzijai (LTV) sacīja ASV vēstniece NATO Džuliana Smita, komentējot iepriekš medijos izskanējušās ekspertu prognozes par Krievijas iespējamo militāro uzbrukumu Polijai, Latvijai, Lietuvai un Igaunijai.
Smita uzsvēra, ka NATO alianse negaida, turklāt alianse ir koncentrējusies uz austrumu spārna partneru drošības vajadzībām. Tāpat NATO ir jauni plāni, jauna stratēģija un jauna doktrīna, lai nodrošinātu, ka alianse var aizstāvēt katru NATO teritorijas centimetru.
ASV vēstniece NATO LTV arī skaidroja, ka patlaban liela daļa no tā, ko alianse dara, ir vērsta uz Krievijas draudiem, lai nodrošinātu, ka NATO valstīm ir viss nepieciešamais, lai atturētu un aizstāvētos pret jebkāda veida Krievijas agresiju.
Lūgta komentēt nesen izteiktos Krievijas prezidenta Vladimira Putina draudus Latvijai, Smita teica, ka alianse šos draudus un šādu retoriku uztver nopietni. "Mēs gatavojamies un veicam dramatiskas izmaiņas NATO, plānojam struktūru un mūsu doktrīnu, lai nodrošinātu, ka esam gatavi."
Kā ziņots, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts piektdien intervijā Latvijas Radio pieļāva, ka Putina draudi Latvijai varētu kļūt biežāki, tuvojoties Krievijas prezidenta vēlēšanām, kas gaidāma nākamā gada 17.martā.
Interneta vidē šonedēļ tika izplatīts video fragments no Putina uzrunas, kurā izteikti draudi un dusmas saistībā ar Latvijas politiku attiecībā uz krievvalodīgo sabiedrības daļu.
Sārts uzsvēra, ka par šādiem paziņojumiem nevajadzētu satraukties, jo Putina mērķis esot iebiedēt. "Nevajadzētu baidīties, jo tas dotu to, ko viņš grib," piebilda Sārts.
Tāpat vēstīts, ka Putins ir formāli paziņojis, ka kārtējo reizi kandidēs uz Kremļa saimnieka krēslu 2024.gada prezidenta vēlēšanās.
Saskaņā ar Kremļa izdarītajiem konstitūcijas grozījumiem Putina atkārtotajai kandidēšanai uz nākamo sešu gadu ilgo pilnvaru termiņu nav nekādu ierobežojumu.