Uz Ventspils šosejas sāks darboties jauns vidējā ātruma kontroles posms

Šajā posmā iekārtas kontrolēs vidējo ātrumu, transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanu, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.

LVC atgādina, ka uz Ventspils šosejas jau darbojas vidējā ātruma kontroles posmi no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu un no Varkaļiem līdz Spuņciemam.

LETA jau vēstīja, ka vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas veic ātruma mērījumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laikus, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots. Ja sistēmas reģistrētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems sodu.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma šogad kopumā ieviesta 16 valsts ceļu posmos.

Sistēma šobrīd darbojas uz Tallinas šosejas (A1) no Siguļiem līdz Lilastei, uz Valmieras šosejas (A3) no tilta pār Līčupi līdz Stalbei, uz Vidzemes šosejas (A2) no tilta pār Vējupīti Siguldā līdz Augšlīgatnei, uz Rīgas apvedceļa (A5) no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei, uz reģionālā autoceļa Cēsis-Vecpiebalga (P30) no Jaunkleķeriem līdz Krustakrogam, uz Daugavpils šosejas (A6) posmā no Krustpils līdz Stūrniekiem, posmā pirms un aiz Pļaviņām un posmā no Kokneses līdz Stukmaņiem.

Tāpat sistēma darbojas uz Bauskas šosejas (A7) posmā no Tilderiem līdz Iecavai, uz Jelgavas šosejas (A8) no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju Elejā, uz Liepājas šosejas (A9) no pagrieziena uz Kalnciemu līdz krustojumam ar autoceļu Jelgava-Tušķi-Tukums un no krustojuma ar autoceļu Tebra-Kazdanga-Cildi (V1200) līdz Silkalniem, kā arī uz valsts galvenā autoceļa Krievijas robeža-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (A13) no Kovališkiem līdz Rušeņicai, kā arī iepriekš minētie posmi uz Ventspils šosejas.

Sodu par maksimāli atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, tostarp vidējā ātruma kontroles posmos, izrakstīs un administrēs Valsts policija.

LVC skaidro, ka vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību, proti, dati liecina, ka biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kuros tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, ceļu satiksmes negadījumu skaits samazinās.

Tāpat LVC norāda, ka vidējā braukšanas ātruma kontroles posmi tika izvēlēti, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījumu statistiku par pēdējiem trim gadiem, kā arī kopējo satiksmes intensitāti, kravas transporta īpatsvaru un aizliegumu apdzīt.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēmu atbilstoši iepirkuma rezultātiem uzstāda pilnsabiedrība "Fima Group" par līgumcenu 1,261 miljons eiro. No tās apmēram 900 000 eiro paredzēti vidējā ātruma kontroles sistēmas ierīkošanai 16 posmos, bet apmēram 360 000 eiro - sistēmas uzturēšanai triju gadu periodā, proti, 2023.-2025.gadā. Pēc līguma beigām sistēmas uzturēšana tiks īstenota par valsts budžeta līdzekļiem.