25% skolēnu uzskata, ka Latvija pēc 10 gadiem atradīsies Krievijas sastāvā

Sabiedrība
LETA 20:38, 28.11.2023 0

Latvijas skolēni apzinās demokrātijas vērtību un spēj identificēt Latvijas drošības garantus, taču bažas rada tā skolēnu grupa, kas netic Latvijas ilgtspējai un nākotnei, pauda Latvijas Universitātes vadošā pētniece Ireta Čekse, iepazīstinot ar starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma "ICCS 2022" pirmajiem rezultātiem.

 
Foto: LETA

Kopš pēdējā pētījuma, kas veikts 2016.gadā, skolēnu pilsonisko zināšanu līmenis palicis nemainīgs, bet ir kāpis to skolēnu skaits, kuriem ir augsts pilsonisko kompetenču līmenis - 36% Latvijas skolēnu atbilst B līmenim, kas ir arī virs starptautiskā rezultāta.

Augstākajam līmenim atbilst 20% Latvijas skolēnu, bet 31% skolēnu sniegums novērtēts atbilstoši C līmenim - skolēni izprot pamatprincipus un plašus jēdzienus, kas ir pilsonības un pilsoniskuma pamatā. Tikmēr katrs piektais Latvijas skolēns jeb 20% demonstrējis pamatzināšanas par demokrātijas pamatiezīmēm un atpazīst cilvēktiesības. Pētījuma rezultāti arī uzrādījuši, ka 2% Latvijas skolēnu nav izpratnes par galvenajām demokrātiskajām funkcijām, un viņi ir viegli manipulējami no mediju un sociālo tīklu puses.

Skolēni varēja izvēlēties testu pildīt viņu dzimtajā valodā. Kā liecina rezultāti, skolēni, kuri pildīja testu latviešu valodā, uzrādījuši augstākus sasniegumus par vidējo rezultātu valstī. Tikmēr to skolēnu sniegums, kuri testu pildīja krievu valodā, samazinājies par aptuveni desmit punktiem, salīdzinot ar 2016.gadu.

Tāpat augstu sniegumu uzrādījuši skolēni no Rīgas un pilsētām, kamēr laukos un valstspilsētās to sniegums atpaliek par teju 20 punktiem no vidējā snieguma valstī. Tas varētu būt skaidrojams ar lielāku izglītības iestāžu īpatsvaru, kur mācību valoda ir krievu.

Pētījuma rezultāti liecina, ka zinošākie skolēni par valsts drošības garantu uzskata saliedētu, izglītotu sabiedrību, kā arī dalību NATO un Eiropas Savienībā (ES). Tikmēr skolēni ar vājākām zināšanām pauž lielāku atbalstu Krievijai kā drošības garantam.

Līdzīgas tendences iezīmējušās arī skolēnu redzējumā par Latviju pēc desmit gadiem - 75% skolēnu arī turpmāk redz Latviju kā ES un NATO dalībvalsti. Lielākoties tie ir skolēni, kuri uzrādījuši augstas zināšanas pilsoniskajā izglītībā. Tikmēr 25% skolēnu uzskata, ka Latvija pēc desmit gadiem vai nu būs neitrāla valsts, vai atradīsies Krievijas sastāvā, vai arī nepastāvēs kā valsts.

"Jautājums, ko ar viņiem darīt - kā izvest šos skolēnus no viņu "burbuļa", un kā viņus "ielikt" vidē, kura sniedz viņiem jaunu izpratni un rīcībspēju," sacīja pētniece, piebilstot, ka jādomā arī par jauniešu zināšanu līmeņa kāpināšanu.

Skolēnu zināšanas un izpratni galvenokārt ietekmē viņu ģimene, draugi un skolas biedri, liecina pētījuma rezultāti. Tāpēc būtu jādomā, kā veicināt visas sabiedrības kopējās izpratnes par līdzdalības jautājumiem, demokrātijas vērtībām un valsts drošību.

Starptautiskajā salīdzinājumā augstākie sasniegumi pilsoniskajā izglītībā pētījumā ir Taivānas, Zviedrijas un Polijas skolēniem - virs 550 punktiem, kamēr zemākie - Kolumbijas, Bulgārijas un Kipras skolēniem, kuru sniegums novērtēts zem 460 punktiem. Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi ir 490 punkti. Tas ir zemāk nekā pētījuma dalībvalstīs vidēji, kas ir 508 punkti.

Pētījuma virsmērķis ir izpētīt, cik lielā mērā pētījuma dalībvalstu jaunieši ir gatavi uzņemties dažādas pilsoniskās lomas. Tajā piedalījās 22 pasaules valstis un divas Vācijas pavalstis Ziemeļreina-Vestfālene un Šlēsviga-Holšteina. Latvija pētījumā piedalās ceturto reizi.

"IEA ICCS 2022" ciklā izceltas četras jomas: ilgtspējība, digitālā vide, dažādība, jauniešu uzskats par politiskajām sistēmām. Pētījumā noteica skolēnu pilsoniskās zināšanas un spēju analizēt un meklēt iemeslus par pilsoniskās izglītības tēmām. Saturiski jautājumi tika uzdoti par pilsoniskajām institūcijām un sistēmām, pilsoniskajiem principiem, pilsonisko līdzdalību, pilsoniskajām lomām un identitāti.

Otro reizi Latvija pētījumā piedalījās ar nacionālajiem jautājumiem. Šoreiz aptaujā tika iekļauti jautājumi, ar kuru palīdzību noskaidrots skolēnu viedoklis par valsts drošības garantu, piederības izjūtu Latvijai un viņu autoritāti, informācijas izplatīšanu.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Prezidentu aicina nepieļaut atteikšanos no obligātā eksāmena dabaszinātnē

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopā ar sadarbības partneriem nosūtījusi oficiālu vēstuli Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, aicinot nepieļaut atteikšanos no obligātā centralizētā eksāmena fizikā, ķīmijā, bioloģijā un dabaszinātnēs.

Sabiedrība Pretrunīgi vērtētais Andrejs Upits joprojām ir ikoniska figūra (+VIDEO)

Memoriālais muzejs tika atklāts bez obligātās tematiskās ekspozīcijas.

Sabiedrība Latvijas austrumu daļā gaidāma ļoti stipra atkala

Naktī uz pirmdienu Latvijas austrumu daļā vietām gaidāma ļoti stipra atkala, brīdina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Sabiedrība Rēzeknes iedzīvotāji neatbalsta ielu pārdēvēšanu

Tikai aptuveni desmitā daļa pašvaldības rīkotās aptaujas dalībnieku atbalsta ielu pārdēvēšanai Rēzeknē.

Lasiet arī

Kriminālziņas Atgādina par īpašuma drošību

Valsts policijā saņemta informācija par zādzībām no dārza mājiņām Dienvidkurzemes novadā, Dunikas pagastā. Iedzīvotāji konstatējuši, ka zagļi, atlaužot īpašumus, nozaguši dažādas mantas. Valsts policijā par notikušo ir uzsākti kriminālprocesi.

Sabiedrība Ārlietu ministre: Latvijai nav militāru draudu

Latvijai nav militāru draudu, taču nevar citiem "deleģēt" rūpes par valsts drošību, uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže (JV), kura otrdien un trešdien kustības "2x2" nometnē tikās ar gandrīz 90 Latvijas jauniešiem no 12 valstīm.

Sabiedrība Aptauja:«Karš starp Krieviju un NATO tuvāko gadu laikā ir neizbēgams»

15% respondentu apsver iespējas pārcelties uz dzīvi uz citu valsti, jo baidās no Krievijas draudiem Latvijai.

Sabiedrība Eksperts paskaidro, kā uz 100% izmantot viedtālruni (+VIDEO)

Ne tikai drošības sistēmas, bet arī kiberuzbrukumi kļūst arvien komplicētāki.