2024. gadā finansējums aizsardzības jomā – 1 128 382 620 eiro (+VIDEO)

Apstiprinātais aizsardzības budžets ir rekordliels, un tas palīdzēs Latvijai nodrošināt aizsardzību no ienaidnieka, pārliecināts aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie").

-Mēs runājam par visaptverošu valsts aizsardzību, - ziņoja parlamentam ministrs, -Līdz ar to sabiedrības iesaiste šeit ir atslēga, bez tā mēs nevaram īstenot visaptverošu valsts aizsardzību. Skaidrs, ka valsts aizsardzības dienesta ieviešana, pilnvērtīga arī paplašināšana, tai skaitā arī atlases principu ieviešana, būs, nenoliedzami, zināms izaicinājums, kas būs arī jāīsteno, kas, protams, ka būs līdz ar to veiksmīgi arī jārealizē. Un valsts aizsardzības mācība, protams, arī ir nozīmīga, un mēs beidzot runāsim nākamajā gadā tiešām arī par obligātu priekšmetu skolās.

"Protams, ka visa infrastruktūras attīstība, Eiropas Savienības finansējuma piesaiste ir ļoti nozīmīga, un tie ir arī jauni akcenti, kas noteikti šeit var parādīties un parādīsies".

"Budžeta plānošanā principā attiecas visi tie paši noteikumi, kas visām ministrijām, tā ka budžeta plānošanas principi ir ļoti, ļoti līdzvērtīgi. Jāsaka, vēl katru gadu mūs kārtīgi izskata arī Valsts kontrole – aizsardzības jomu, tā ka šeit noteikti ir ieteikumi, kas tiek ņemti vērā arī no Valsts kontroles. Papildus tam nāk arī NATO kritēriji, tā ka gluži vairs nevar atļauties ziedot naudu kaut kam, kam principā tas nav pēc nosacījuma arī domāts. Respektīvi, protams, ka NATO stingri skatās, lai tie procenti, ko mēs paši esam apņēmušies, tiek pilnvērtīgi arī īstenoti.

Un arī, protams, mums bija ļoti vērtīga diskusija Saeimas Aizsardzības komisijā, tā ka šeit noteikti es varu teikt paldies arī komisijai par mijiedarbību, par domu apmaiņu, arī par to, ka mums bija iespēja skaidri pastāstīt par tām jomām, par tiem instrumentiem un iniciatīvām, kas tiks īstenotas.Vienlaikus jāsaka, protams, ir arī NBS attīstības plāns. Ne visas lietas ir publiski pieejamas, ne visas lietas tiks publiskotas, jo pilnīgi skaidrs, ka aizsardzības jomā ir arī sava sensitivitāte un gluži tā nav tikai Latvijas prakse, tā arī ir Eiropas un NATO prakse kopumā", - tā Sprūds.