Nākamnedēļ notiks Latvijas vēstures kongress, kurā diskutēs par aktuālo situāciju ne tikai vēstures akadēmiskajā pētniecībā un vēstures izglītībā, bet arī publiskajā vēsturē un atmiņas institūcijās.
Paneļdiskusijās būs iespējams uzzināt par praktiskiem šķēršļiem veikt akadēmisku vēstures pētniecību Latvijā, problēmām vēstures izglītībā, stāvokli atmiņas institūcijās, kā arī par publiskās vēstures jautājumiem.
Kongresa laikā tiks arī pieņemta rezolūcija par konkrētiem nepieciešamajiem soļiem, kas jāveic, lai nodrošinātu kvalitatīvu starptautiska līmeņa vēstures zinātnes un izglītības attīstību Latvijā.
Kongress notiks 15.novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Pasākumam varēs sekot līdzi arī tiešraidē portālā "LSM.lv" un Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrības "Youtube" kanālā.
Aprīļa sākumā Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība nāca klajā ar atklāto vēstuli "Par situācijas uzlabošanu vēstures zinātnē", kuru parakstīja 118 personas - profesionāli vēsturnieki, citi ar nozari saistīti profesionāļi - bibliotēku, muzeju un arhīvu darbinieki.
Vēstulē tika sniegts kritiskās situācijas novērtējums, kādā ilgstoši atrodas vēstures zinātne Latvijā, un par vienu no tās galvenajiem cēloņiem tika nosaukta pašreizējās zinātnes finansēšanas sistēmas nespēja nodrošināt sistemātisku un pastāvīgu pagātnes akadēmisku izpēti. Biedrības ieskatā, ilgstošs finansējuma trūkums un sistēmiskas problēmas ir cēloņi "noplicinātai akadēmiskajai videi", kura sastopas ar ne tikai finanšu, bet arī profesionālu cilvēkresursu un skaidras politikas neesamību.
Biedrības pārstāvji norādīja, ka šodienas ģeopolitiskā situācija un informatīvā telpa "spilgti izgaismo vēstures nozares svarīgo lomu demokrātijas un nacionālās kultūras un vērtību saglabāšanā", uzsverot vēstures lomu valsts drošības kontekstā. "Zināšanu un izglītības trūkums vēstures jautājumos nereti ir izrādījusies auglīga augsne ideoloģiskām manipulācijām un sabiedrības šķelšanai arī Latvijā," uzskata biedrība.