Mediķi ar veselības ministru pārrunās turpmākās pirmsstreika darbības

Kā aģentūru LETA informēja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte, LVSADA padomes sēde notiks plkst.10.30 Latvijas Brīvo arodbiedrību namā Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31, otrā stāva zālē.

LETA jau rakstīja, ka šodien notiks LVSADA ārkārtas sēde, kurā pēc Streika komitejas un veselības ministra uzklausīšanas padome lems par tālāko rīcību. Pēc LVSADA priekšsēdētāja Valda Kera vārdiem, mēnesis kopš pieņemts lēmums par Streika komitejas veidošanu, ir pietiekams laiks, lai apzinātu gan situāciju, gan to, kāda ir gatavība streikam ārstniecības iestādēs, gan arī to, kāda ir jaunās valdības un jaunā veselības ministra nostāja attiecībā pret veselības aprūpes politikas veidošanu un papildus finansējuma nodrošināšanu.

Kā ziņots, augustā LVSADA izvirzīja VM kolektīva interešu strīda prasības, tādā veidā pēc būtības sākot pirmsstreika procedūru. Prasības paredzēja pildīt trīspusējo vienošanos par darba samaksas paaugstināšanu nozarē.

Trīspusējā vienošanās tika panākta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA) 7.marta sēdē. Vienošanās paredz, ka gadījumā, ja VM tiek iedalīti papildu līdzekļi no budžeta pārdales šī gada laikā, tad starp izlietošanas prioritātēm tiek iekļauta mēneša vidējās darba samaksas paaugstināšana ārstiem un ārstniecības iestāžu darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas.

"Sarūgtinoši ir tas, ka ministrija starp 140 papildus nozarei atvēlētajiem miljoniem eiro tā arī nav licies nozīmīgi atrast 7,6 miljonus eiro, kas ir nepilni 6%, lai kaut cik atbalstītu nozarē atlikušos darbiniekus. Situācija ir dramatiska. Darba roku trūkuma dēļ viss nonācis tik tālu, ka uz vairākiem izmeklējumiem pacienti pat par pilnu maksu šogad nevar pierakstīties," toreiz sacīja Keris.

Tāpat LVSADA nav apmierināta arī ar jaunās valdības deklarācijā iekļauto ieceri saglabāt valsts finansējumu veselības aprūpei pašreizējā līmenī, proti, 12% apmērā no Latvijas valsts budžeta pamatfunkciju izdevumiem. Tas šogad esot aptuveni 1,8 miljardi eiro jeb tikai 4,2% no prognozētā iekšzemes kopprodukta. Tas nozīmē, ka valdība plāno arī turpmāk badināt valsts veselības aprūpi, pakļaujot slimnīcas nemitīgam bankrota riskam un pagarinot rindas pēc pakalpojumiem ārstniecības iestādēs, uzsver organizācijā.

Keris secina, ka līdz Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteiktajam veselības nozares valsts finansējuma minimumam Latvijai šogad pietrūkst aptuveni 450 miljoni eiro. Tas esot galvenais cēlonis garajām rindām pēc medicīniskajiem pakalpojumiem, sliktajiem sabiedrības veselības rādītājiem, augstajiem pacientu maksājumiem un nevienlīdzības pieaugumam sabiedrībā. Keris uzsver, ka tas nav pieņemams ne mediķiem, ne pacientiem.