Domes pārstāve izskaidrojusi, kāpēc nepieciešama maksas iebraukšana Jūrmalā

Šodien ST ar lietas dalībnieku piedalīšanos atsāka skatīt lietu, kurā tiek vērtēts Jūrmalas domes pieteikums, ar kuru apstrīdēts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra lēmums apturēt noteikumus par iebraukšanas maksu pilsētā.

Silova tiesas sēdē norādīja, ka transportlīdzekļu plūsmai Jūrmalā ir zināma sezonalitāte, bet arī pēc sezonas noslēgšanas transportlīdzekļu plūsma ir ļoti augsta.

Jūrmalas domei pašlaik neesot konkrētu datu vai pētījumu par to, cik no visiem pilsētā iebraucošiem transportlīdzekļiem pilsētu šķērso tranzītā. Tomēr iebraukšanas maksa pilsētā tiek paaugstināta un noteikta uz visu gadu, lai mazinātu transportlīdzekļu skaitu kopumā, kā arī uzlabotu vidi un iedzīvotāju veselības stāvokli pilsētā.

Silova skaidroja, ka 2021.gada dati liecina, ka caurlaižu periodā, proti, no 1.aprīļa līdz 30.septembrim - pilsētā transportlīdzekļi iebrauca 3,6 miljonu reizes, bet 2022.gadā jau 4,3 miljonu reizes.

Cilvēkiem ir iespējams apbraukt pilsētu par velti - izmantojot Jūrmalas apvedceļu, vai arī izmantot videi draudzīgu transportlīdzekli, jo par tā iebraukšu nav jāpērk caurlaide.

ST priekšsēdētājs Aldis Laviņš tiesas sēdē lietas dalībniekus iepazīstināja ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem, kuri liecina, ka emisiju daudzums pilsētā pēdējo gadu laikā gandrīz nav mainījies, līdz ar ko vides kvalitāte pilsētā nav pasliktinājusies.

Jūrmalas domes Stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītāja Jekaterina Milberga savukārt teica, ka tuvākā LVĢMC stacija ir Pierīgā, nevis Jūrmalā. Viņa uzsvēra, ka Jūrmala ir vienīgā kūrortpilsēta Latvijā, līdz ar ko pilsētas visiem būtu jābūt iespējai baudīt atpūtu tīrā un drošā vidē. Pašvaldībai pašai gan nav citu datu, lai pierādītu, ka vides kvalitāte pilsētā pasliktinās.

ST tiesnese Jautrīte Briede tiesas sēdē sacīja, ka katrai valsts pārvaldes darbībai ir jāsasniedz konkrēts mērķis. Jūrmalas gadījumā mērķis ir samazināt transportlīdzekļu plūsmu pilsētā. Tiesnese izteica šaubas, ka iekasētā maksa varētu atturēt cilvēku no iebraukšanas pilsētā ar savu transportlīdzekli.

Briede atgādināja, ka nodeva tika noteikta 1996.gadā. Tajā laikā nodeva bija viena lata apmērā (1,42 eiro), bet vidējā alga 100 eiro. Līdz ar ko tā bija salīdzinoša liela summa cilvēkam, kurš saņēma vidējo algu.

"Ja mēs skatāmies uz mūsdienām pēc tādas pašas metodoloģijas, tad šai summai vajadzētu būt vismaz desmit eiro, lai varētu izpildīt pašvaldības izvirzīto mērķi," norādīja Briede, papildinot, ka nodevas ieviešana ir pārvietošanās brīvības ierobežojums un to var ierobežot tikai tad, ja ir sasniedzamais mērķis, kurš arī tiek sasniegts.

Tiesneses ieskatā šobrīd nodevas maksas palielināšana izskatās pēc vēlmes iegūt papildu finansējumu - bez jebkāda izvirzītā mērķa.

Jūrmalas domes pārstāvis Kristaps Zaķis tiesnesei atbildēja, ka nodeva ir viens no rīkiem pašvaldības rīcībā, kurš ir saistīts tieši ar transportu. Viņš norāda, ka uz situāciju jāraugās kompleksi, piemēram, pašvaldība ir nodrošinājusi elektriskos autobusus, kuri kursē pilsētā, kā arī Jūrmalas iedzīvotājiem ir iespēja izmantot elektrovilcienu.

Lieta ierosināta pēc Jūrmalas pilsētas pašvaldības domes pieteikuma. Noteikumi cita starpā paredz palielināt nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā apmēru vienai dienai bez iebraukšanas reižu ierobežojuma 3 eiro un pagarināt minētās nodevas piemērošanas periodu līdz kalendārajam gadam.

Rīkojumu 2021.gada 16.decembrī izdeva toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP). Plešs apstrīdētajā aktā norādīja, ka pēc būtības pieteikuma iesniedzēja ir noteikusi nodevu par pašvaldības ielu lietošanu. Tomēr pašvaldībām neesot dots deleģējums noteikt maksu par pašvaldības ceļu un ielu lietošanu. Tāpat pieteikuma iesniedzēja neesot vērtējusi tās sniegto nodrošinājumu un tā samērīgumu ar nodevas likmes apmēru.

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētais akts ir pretrunā ar likumā ietverto tiešo likumdevēja pilnvarojumu pašvaldībām noteikt pašvaldību nodevas, to maksāšanas kārtību, ar nodevām apliekamos objektus, likmes, atbrīvojumus un atvieglojumus, kā arī citas prasības. Tāpat apstrīdētais akts aizskarot Satversmes 115. pantā noteiktās pašvaldības iedzīvotāju tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

Kā ziņots, ST vērtēs aktu, ar kuru apturēta Jūrmalas domes pērnā gada 30.septembra saistošo noteikumu "Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošajos noteikumos "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā"" darbība.

Dome lūdz tiesu izvērtēt Pleša lēmumu pamatojoties uz Satversmes 115.pantu, kā arī likumu "Par nodokļiem un nodevām" 10.panta trešās daļu, kā arī 12.panta 6.punktu.

Satversmes 115.pants nosaka, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.

Savukārt likuma 10.panta trešā daļa nosaka, ka vietējo pašvaldību saistošajos noteikumos par pašvaldības nodevu uzlikšanu jāparedz to maksāšanas kārtība, ar nodevām apliekamie objekti, likmes, atbrīvojumi un atvieglojumi, kā arī citas prasības, kuras paredz citi likumi un Ministru kabineta (MK) noteikumi. Likuma 12.panta pirmās daļas 6.punkts nosaka, ka vietējās pašvaldības domei ir tiesības MK noteikumos noteiktajā kārtībā savā administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldības nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās.