Daudzi pilsētas iedzīvotāji atbalsta vietējās ražošanas saglabāšanu.
Dizaina biroja H2E eksperti Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai izstrādā Ziemeļu rajona industriālā tūrisma potenciāla attīstības koncepciju projektā “Teritoriju izpēte, zināšanu un pieredzes pārnese degradēto rajonu attīstībai”.
Rēzeknes pašvaldība pateicas ap diviem simtiem rēzekniešu, kuri veltīja laiku, lai atbildētu uz apjomīgās anketas jautājumiem. Iespējams, ka tāda īpaša uzmanība Ziemeļu rajonam tika pievērsta pirmo reizi, un varētu teikt, ka aptaujas rezultāti bija zināmā mērā negaidīti. Piemēram, lielākā daļa aptaujāto Ziemeļu rajonu raksturoja ar tādiem atslēgas vārdiem kā “parks”, “klusums”, “zaļā zona”, un tikai pēc tam sekoja “industriālā zona”, “dzīvojamais rajons” un “veikali”.
Runājot par jauniem objektiem, kuru Ziemeļu rajonā pietrūkst, tika izteikti priekšlikumi par interaktīvu, ar ražošanu saistītu muzeju, mākslas objektiem rajona teritorijā (grafiti, mūsdienu skulptūru parks), jaunu un lielu bērnu rotaļu laukumu dažāda vecuma bērniem, sabiedriskās ēdināšanas vietām utt. Protams, rēzeknieši pievērsa uzmanību arī aktuālajām problēmām. Visvairāk iedzīvotājus satrauc vidi degradējošo pamesto teritoriju (īpaši bijušā Piena konservu kombināta) stāvoklis, nepietiekami drošas pārejas/pārbrauktuves ceļiem no centra uz Ziemeļu rajonu (viadukts, kam nepieciešams steidzams remonts, “puslegālās” gājēju pārejas pāri dzelzceļa sliedēm u.tml.), gaisa piesārņojums un nesakopti daudzdzīvokļu māju iekšpagalmi.
Uz jautājumu, kādas vietas jūs ieteiktu apmeklēt Ziemeļu rajonā, vairākums respondentu atbildēja, ka parku. Otrajā vietā ir Kultūras un atpūtas centrs “Ziemeļblāzma”. Rēzeknieši iesaka apmeklēt arī baznīcas. Interesanti, ka daudzi 5. pamatskolu uzskata par rajona neatņemamu sastāvdaļu un vienu no tā simboliem, kā arī noņem administratīvās robežas starp pilsētu un rajonu, uzskatot Ančupānu mežu par Ziemeļu rajona turpinājumu.
Aptaujas rezultāti palīdzēs Pilsētvides un attīstības pārvaldes speciālistiem turpmāko projektu izstrādē, kas saistīti ar Ziemeļu rajona infrastruktūru un pilsētas attīstības plānošanu kopumā, gan arī atsevišķās jomās (tūrisms, kultūra, vides aizsardzība u.c.).
Ieskatam daži citāti no rēzekniešu aizpildītajām anketām par to, kādu viņi redz Ziemeļu rajona nākotni: “gribu atnākt un ieraudzīt sakoptu un gaumīgi noformētu pilsētvidi, daudz ziedu un nelielus mākslas objektus kā ārzemēs, oriģinālus soliņus. Tas viss jau ir daudzās pasaules valstīs, bet pie mums, šķiet, joprojām dominē padomju laiku pelēcīgais dizains”; “tie noteikti ir ražošanas uzņēmumi ar labiekārtotu teritoriju apkārt, ar lieliem un uzmanību piesaistošiem šo uzņēmumu nosaukumiem uz ēkām. Pilsētvidē nav redzama informācija! Ko Rēzeknē ražo? Nav datu par nākotni – šeit būs, šeit plānots. Nav uzskatāmi redzama sadarbība ar pilsētu.”