Taču ir arī lietas, kas nemainās: cilvēki vēl arvien iekrīt uz elementārām viltībām.
"Nedomāju, ka līdz ar karu Ukrainā esam sasnieguši kiberdrošības izaicinājumu griestus", - pauž Dr. comp. sc. Bernhards Blumbergs, CERT.LV vadošais kiberdrošības eksperts.
"Jau tagad ir jāsāk gatavoties dienai, kad par realitāti kļūs kvantu skaitļošana, kas ļaus apstrādāt (un arī uzlauzt) datus nesamērāmi lielākā ātrumā, nekā tos spēj aizsargāt pašreizējie risinājumi.
Protams, nevar neminēt tādu "karsto" aktualitāti kā mašīnmācīšanās, kurš ir viens no mākslīgā intelekta apakšvirzieniem. No vienas puses, tā ļauj ne tikai uzbrucējiem pielāgot savus uzbrukumus mērķauditorijai, bet arī mums identificēt līdzīgus uzbrukumus un aizsargāties pret tiem nākotnē. Vienlaikus ir jāveic liels darbs regulējuma veidošanā. Gan ES, gan ASV šobrīd mēģina kontrolēt mākslīgā intelekta lietojumu no juridiskā aspekta, lai nepieļautu tā ļaunprātīgu izmantošanu vai nonākšanu dominējošā stāvoklī, samazinoties cilvēka vērtībai.
Vienlaikus pret tehnoloģijām nav jācīnās, tās palīdz mums augt. Daudzi uzskata, ka, piemēram, izglītības kvalitāte kritīsies, jo skolēni lietos ChatGPT mājasdarbu sagatavošanai, bet es tam nepiekrītu. Lai lietotu mākslīgā intelekta rīkus, ir jāspēj uzdot pareizos jautājumus un analizēt iegūto atbildi. Arī tad, kad parādījās pirmie kalkulatori, daudziem šķita, ka tas notrulinās cilvēkus, jo aprēķini vairs netiks veikti galvā. Tehnoloģija un cilvēks ietekmē viens otra attīstību, un mums ir jābūt sinerģijā - tā ir dabiska evolūcija. Galvenais ir apzināties, kurp savā attīstībā dodamies, un spēt sevi aizsargāt pret tiem, kas evolūciju izprot kā ļaunprātīgu darbību pilnveidošanu".
Eksperts norada: "Taču ir arī lietas, kas nemainās: cilvēki vēl arvien iekrīt uz elementārām viltībām, un komerciāli motivētiem ļaundariem nav jāizdomā jauns divritenis. Lai izvilinātu naudu vai privātu informāciju, nekādas īpašas tehnoloģijas nav vajadzīgas; tās pašas metodes lieliski darbojās pirms 100 un 200 gadiem, mainījies ir tikai formāts un mērogs. Tāpēc arī sabiedrībai ir jābūt visaugstākajā līmenī, lai neiekristu kiberļaundaru slazdos.
Kibertelpas aizsardzībā esam bijuši pirmajās līnijās jau 10-15 gadus, tikai atšķirībā no igauņiem par to skaļi nerunājam. Ja e-pārvaldē mūsu ziemeļu kaimiņi tiešām ir soli priekšā, tad aizsardzības ziņā esam ļoti līdzīgās pozīcijās un pat redzam Latvijas pārsvaru. Jau kopš Krievijas veiktās Krimas aneksijas 2014.gadā CERT.LV sadarbībā ar NATO ir meklējis jaunus ceļus, kā stiprināt savu izaugsmi un spēju cīnīties pret uzbrukumiem. Salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm daudzās kiberdrošības jomās esam pārējos apsteiguši. Pieaugošais jaunu ierīču skaits rada sarežģītākas drošības problēmas, un mūsu partneri labprāt no mums mācās, it īpaši jautājumos, kas skar cīņu pret inovatīviem uzbrukumiem. Tas nenozīmē, ka citi ir sliktāki, tas nozīmē, ka mūsu eksperti ir ļoti spēcīgi un mūsu metodes - pietiekami efektīvas".