FM nākamā gada budžetā piedāvā finansēt jaunas programmas 783 milj. eiro apmērā

Pēc valdības koalīcijas diskusijām par nozaru ministriju iesniegtajiem prioritāro pasākumu priekšlikumiem FM ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024.gadam un budžeta ietvaram 2024.-2026.gadam.

No kopējā finansējuma, ko plānots papildus piešķirt nākamā gada valsts budžetā, 114,4 miljoni eiro paredzēti prioritātēm un pasākumiem ārpus fiskālās telpas - vienreizējām investīcijām Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam, globālās drošības veicināšanai, kiberdrošības stiprināšanai un ārējās robežas infrastruktūras izveidei.

Valdība arī vienojusies par trim galvenajām valsts prioritātēm - drošību, izglītību un veselību, novirzot tām finansējumu kopumā 443,6 miljonu eiro apmērā.

Sagatavoto 2024.gada valsts budžeta piedāvājumu finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) iesniedzis izskatīšanai valdībā.

Papildu pasākumu īstenošanai 2024.gadā ir paredzēti līdzekļi no fiskālās telpas 148,4 miljonu eiro apmērā. Kā nepieciešamie finanšu resursi ir izmantots arī nenodokļu ieņēmumu palielinājums, plānotās nodokļu izmaiņas, tostarp palielinot atlīdzību publiskajā sektorā (izglītības, veselības, iekšlietu resorā) strādājošajiem, speciālā budžeta izdevumu korekcija un izdevumu pārcelšana uz nākamo plānošanas periodu.

Tāpat resursus nodrošina precizētais "Rīgas satiksmes" investīciju plāns un papildu iemaksas valsts budžetā no valsts kapitālsabiedrībām, kā arī izdevumu pārskatīšanas resursi, kopā nodrošinot nepieciešamo finansējumu 520,6 miljonu eiro apmērā.

Valdība 15.augustā nepiekrita "Rīgas satiksmes" plānotajam negatīvās ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci pārsniegumam un aicināja Rīgas pašvaldību pārsniegumu samazināt. Iepriekš 2024.gadā tika plānota negatīvā ietekme 21 661 005 eiro apmērā, kas vairāk nekā četras reizes pārsniedz ar likumā "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" noteikto piecu miljonu eiro robežu.

"Rīgas satiksme" pārskatīja investīciju plānus un pārgrupēja transporta līdzekļu iegādi 2024.-2026. gados, mazinot negatīvo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2024.gadā par 19 450 630 eiro un attiecīgi par šo summu pozitīvi ietekmējot 2024.gadam pieejamo fiskālo telpu.

Gatavojot budžeta piedāvājumu, valdība būtisku finansējumu atvēlējusi valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai, informē FM pārstāvji. Šajā pozīcijā ir paredzēts finansējums Iekšlietu un Tieslietu ministrijas institūcijās nodarbināto atlīdzības palielinājumam, valsts ārējās drošības pasākumu nodrošināšanai un ārējās robežas infrastruktūras izveidei.

Tāpat paredzēti līdzekļi kiberdrošības stiprināšanai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību dzīvības glābšanas spēju stiprināšanai un citiem pasākumiem. 2027.gadā plānots sasniegt finansējumu valsts aizsardzībai 3% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Izglītības jomā nozīmīgākais ir finansējums pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanas nākamajam solim no 2024.gada 1.janvāra. Tāpat finansējums paredzēts, lai īstenotu secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā, un mācību līdzekļu iegādei un digitālo mācību līdzekļu izstrādei. Paredzēts finansējums arī augstākajai izglītībai un zinātnei, STEM jomas stiprināšanai izglītības iestādēs un citiem pasākumiem.

Veselības aprūpes pakalpojumu un kvalitātes uzlabošanai paredzēti 275 miljoni eiro.

Neatkarīgo iestāžu, tostarp sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu kapacitātes stiprināšanai un konkurētspējas nodrošināšanai paredzēti 18 miljoni eiro. Normatīvu un tiesas spriedumu izpildei paredzēts novirzīt vairāk nekā 17 miljonus eiro.

Lai 2024.gadā īstenotu nozaru pieteiktās prioritātes, paredzēti gandrīz 176 miljoni eiro. Piemēram, Ekonomikas ministrijas prioritātei inovāciju un eksporta atbalstam paredzēti seši miljoni eiro.

Savukārt zemkopības nozarē būtiskākais finansējums plānots atbalstam lauksaimniecības ekonomiskās dzīvotspējas stiprināšanai un krīzes radīto seku novēršanai, kā arī investīciju atbalstam augļkopības un dārzeņkopības saimniecību konkurētspējas stiprināšanai un eksportspējas veicināšanai.

Satiksmes ministrijai paredzēts piešķirt finansējumu nozares attīstībai 40 miljonu eiro apmērā. No tā 19 miljoni eiro paredzēti dzelzceļa publiskās infrastruktūras uzturēšanai, savukārt dotācijai sabiedriskā transporta zaudējumu segšanai - gandrīz 18 miljoni eiro.

Starp atbalstītajām nozaru prioritātēm ir arī Labklājības ministrijas pasākumi 32,6 miljonu eiro apmērā. Tostarp līdzekļi paredzēti piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas saņēmēju loka un apmēra paplašināšanai, atbalsta pasākumiem ģimenēm un bērniem, kā arī personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzības apmēra paaugstināšanai.

Vēl 50 miljoni eiro paredzēti klimata un enerģētikas jomas pasākumam - elektroenerģijas tarifu pieauguma kompensēšanai. Savukārt Kultūras ministrija plāno celt kultūras nozares cilvēkresursu kapacitāti.

Tāpat ir paredzēts nodrošināt vienreizēju mērķētu atbalstu kredītņēmējiem straujo procentu likmju pieauguma daļējai kompensēšanai, tam atvēlot 12 miljonus eiro.

Kā kompensējošus pasākumus FM priekšlikums paredz "Latvenergo" dividenžu maksājumu palielināšanu 2024.gadā (par 2023.gada peļņas daļu) par 92,9 miljoniem eiro (maksājums par valsts kapitāla izmantošanu), tostarp uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvos noteiktajā kārtībā.

Papildu priekšlikums paredz "Latvijas valsts meži" dividenžu maksājumu palielināšanu 2024.gadā (par 2023.gada peļņas daļu) par 27 604 761 eiro (maksājums par valsts kapitāla izmantošanu), ievērojot Zemkopības ministrijā saņemto precizēto informāciju no "Latvijas valsts mežiem" par 2023.gada peļņas prognozi, tosarp uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvos noteiktajā kārtībā.

Attiecīgi kopā FM priekšlikums veido resursus 131 229 761 eiro apmērā.

Prioritāro pasākumu nodrošināšanai kā kompensējošs pasākums paredzēts nenodokļu ieņēmumu palielinājums 50 miljonu eiro apmērā 2024.gadā, tostarp 40 miljonu eiro ieņēmumiem no konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu un papildsoda - mantas konfiskācija - realizācijas, un ieņēmumiem no budžeta iestāžu saņemto un iepriekšējos gados neizlietoto budžeta līdzekļu atmaksāšanas 10 miljonu eiro apmērā.

Prioritāro pasākumu nodrošināšanai kā kompensējošs pasākums paredzēts nodokļu ieņēmumu palielinājums, atbilstoši sagatavotajiem grozījumu projektiem atsevišķos likumos. Piemēram, pienākums kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem ik gadu veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumu 20% apmērā par attiecīgajā gadā gūto peļņu nākamā gada budžetā dotu 140 miljonus eiro, izložu un azartspēļu nodevu un nodokļa likmju paaugstināšana - 5,214 miljonus eiro.

Tāpat akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tabakas izstrādājumiem, e-šķidrumiem, tabakas aizstājējproduktiem, alkoholiskajiem dzērieniem un dīzeļdegvielai un petrolejai, ko izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās, budžetam dotu papildu 20,127 miljonus eiro.

Savukārt izmaiņas dabas resursu nodokļa likmēs, jaunie objekti, atvieglojuma atcelšana un sadalījumu maiņa starp valsts un pašvaldību budžetiem, budžetam dotu 6,745 miljonus eiro.