Latvijā sarucis tīklā nodotās elektroenerģijas daudzums

Saules un vēja ģenerācija veidoja 14% no kopējā tīklā nodotā elektroenerģijas apmēra, tam pieaugot par 77% salīdzinājumā ar 2022.gada augustu, savukārt saules ģenerācijas tīklā nodotās elektroenerģijas apmērs gada laikā ir gandrīz trīskāršojies.

Augustā 7,4 reizes - līdz 89 GWh ir pieaudzis gāzes elektrostaciju tīklā nodotās elektroenerģijas daudzums salīdzinājumā ar jūliju, tādējādi līdzsvarojot elektroenerģijas cenu Baltijā laikā, kad Somijā bija vērojams izteikts jaudu deficīts. Savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu gāzes elektrostaciju tīklā nodotās elektroenerģijas daudzums sarucis par 22,9%.

Vienlaikus hidroelektrostacijas tīklā nodevušas 78 GWh elektroenerģijas, kas ir par 35% vairāk nekā jūlijā, bet par 2,9% mazāk nekā pērn augustā, savukārt vēja elektrostacijās augustā salīdzinājumā ar jūlija bija vērojams tīklā nodotās enerģijas daudzuma kritums par 36% - līdz 15 GWh, kamēr salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu bija pieaugums par 17,8%.

Saules elektrostacijās salīdzinājumā ar jūliju bija vērojams samazinājums par 13% - līdz 18 GWh, bet salīdzinājumā ar 2022.gada augustu bija pieaugums trīs reizes. Savukārt biomasas stacijas augustā tīklā nodeva 21 GWh elektroenerģijas, kas ir par 20% vairāk nekā jūlijā, bet par 26,8% mazāk nekā 2022.gada augustā.

Augustā elektroenerģijas vidējā cena Latvijā pirmo reizi kopš februāra sasniedza trīsciparu skaitli, apstājoties pie 102,49 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 22% vairāk nekā jūlijā, bet 4,5 reizes mazāk nekā 2022.gada augustā.

Elektroenerģijas cena augustā salīdzinājumā ar jūliju pieauga visās trijās Baltijas valstīs, tostarp Igaunijā par 19% - līdz 94,38 eiro par MWh, kamēr Lietuvā un Latvijā par 22% - līdz 102,49 eiro par MWh. Elektroenerģijas cenu Baltijā būtiski iespaidoja cenu lēciens Somijā, ko izraisīja vairāku apstākļu kopums - plānoti un neplānoti elektrostaciju un pārvades līniju atslēgumi, it sevišķi tas bija jūtams 21.augustā, kad nebija pieejami 3369 megavati (MW) no valsts kopējās ražošanas kapacitātes, kā arī 2500 MW no pārvades kapacitātes elektroenerģijas importam.

Vienlaikus elektroenerģijas vidējā cena šogad augustā salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu Lietuvā un Latvijā saruka par 78%, kamēr Igaunijā - par 73%, Zviedrijas ceturtajā apgabalā - par 85,5%, bet Polijā - par 60,1%

Somijā saražotās elektroenerģijas daudzuma samazināšanās tika kompensēta ar gāzes elektrostacijām Latvijā, tādējādi līdzsvarojot cenu, un mēneša laikā Latvijā koģenerācijā tika saražots 7,3 reizes vairāk nekā jūlijā jeb 89 GWh elektroenerģijas.

Somijas elektroenerģijas nepieejamības dēļ, kas tika aizstāta ar Latvijā saražoto, laikā no 21. līdz 24.augustam novēroti sastrēgumi virzienā no Latvijas uz Igauniju, kad cenas Igaunijā bija augstākas par elektroenerģijas cenām Latvijas zonā, lai gan vidēji mēnesī Igaunijas cena bija zemāka.

Augustā Latvijā kopumā saražoti un tīklā nodoti 43% no valstī patērētās elektroenerģijas, bet pārējais apjoms - 310 GWh elektroenerģijas importēts no kaimiņvalstīm - Lietuvas un Igaunijas.

Jau vēstīts, ka AST koncerna apgrozījums 2023.gada pirmajos sešos mēnešos samazinājās par 11,6% un bija 105,117 miljoni eiro, kā arī kompānija guva peļņu 8,409 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem attiecīgajā periodā pērn.

AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdag Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") lielākais akcionārs - kompānijai pieder 68,46% "Conexus" akciju.