«Ir jāizskauž prakse pieprasīt darbiniekiem krievu valodas zināšanas»

Lai stiprinātu valsts valodas lietojumu darba tirgū, Nacionālās apvienības deputāti rosina noteikt, ka krievu valodas prasmes varētu pieprasīt tikai atsevišķu profesiju grupu darba sludinājumos un līgumos - universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu akadēmiskajam personālam, arhīvistiem un tiem radniecīgu profesiju vecākajiem speciālistiem, kā arī rakstniekiem, žurnālistiem un lingvistiem.

Tā kā iespējas darba sludinājumos un līgumos minēt prasību pēc krievu valodas zināšanām jau šobrīd ir ierobežotas, dažkārt par to tiek jautāts darba intervijā. Nacionālā apvienība rosinājusi liegt darba intervijā jautāt par svešvalodu zināšanām, ja tās nav norādītas darba sludinājumā, lai izslēgtu iespēju tādējādi lingvistiski diskriminēt darba ņēmēju.

Jau šobrīd Darba likums nosaka, ka darba devējs nedrīkst prasīt no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmi ne darba sludinājumā, ne darba līgumā, ja tā nav pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Tāpat darba devējam nav tiesību liegt darbiniekam runāt valsts valodā, ja, veicot darba pienākumus, nav nepieciešama svešvalodas lietošana.

Vienlaikus Nacionālā apvienība norāda, ka, neskatoties uz Darba likumā noteikto, darba ņēmēji joprojām sastopas ar situācijām, kad bez īpaša pamatojuma tomēr tiek pieprasītas svešvalodu zināšanas, visbiežāk - krievu valodas.

"Ir jāizskauž prakse pieprasīt darbiniekiem krievu valodas zināšanas saziņai ar Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Tieši krievu valodas zināšanu trūkums bieži vien ir šķērslis darba atrašanai tādās jomās kā sabiedriskā ēdināšana vai klientu apkalpošana un jauniešus spiež emigrēt no Latvijas. Īpaši laikā, kad trūkst darbaspēka, ir jāizbeidz krieviski nerunājošo darba ņēmēju diskriminācija Latvijas darba tirgū," norāda Saeimas deputāts Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība).