4 apgalvojumi par dzimtes studijām skolās, kuri nav ne pamatoti, ne saprātīgi

1. Iebilstot pret šiem materiāliem, bērniem tiek liegta iespēja apgūt veselības mācību un veselīgu izpratni par ķermeni!

Nav dzirdēts neviens komentārs, kurš iebilstot pret dzimuma maiņas modeļa pasniegšanu skolās, būtu vērsies arī pret veselības mācību. Turklāt, mācībai par nepareizajiem ķermeņiem un bezdzimuma cilvēkiem nav īsti lielas saistības ar to, ko varētu saprast ar veselības mācību - ķermeņa higiēnas, veselīga dzīvesveida, pareiza uztura un drošu attiecību, tostarp seksuālo, veidošanas prasmēm. Tikpat labi mēs varētu teikt, ka bez tā mēs nevaram vairs mācīt bērniem fiziku vai ģeogrāfiju.

Protams, sociālo aktīvistu grupas tradicionāli izmantojušas veselības mācību kā ieganstu, lai programmā “ievilktu” šo nebūt ne īpaši veselīgo pasaules redzējuma modeli. Bet tas ir vairāk jautājums par dažādu grupu interesēm. Jo ātrāk un skaidrāk tiks nodalīts dzimummaiņas modelis no veselības mācības, jo tas noteikti būs vērtīgāk visiem.

2. Nav ko īpaši satraukties - diez vai pusaudži tagad masveidā sāks mainīt dzimumu!

Vispirms, neviena mentālās veselības problēma nepiemeklē pusaudžus “masveidā”. Bet tas īsti nemaina lietas būtību. Tikpat labi mēs varētu teikt, ka nav vērts uztraukties par pusaudžu pašnāvībām, jo tās taču izdara tikai retais. Un kāpēc satraukties par narkotiku izplatību skolās - ne jau visi taču kļūs par atkarīgajiem!

Par pusaudžu dzimumidentitātes krīzi šobrīd runā un raksta visur Rietumu pasaulē, nopietni pētījumi to atzīst par “starptautisku fenomenu”, un pusaudži, kas ar to saskaras, ir mērāmi simtos un tūkstošos. Kāda izplatība tam ir Latvijā, mums šobrīd nav iespējams pateikt, jo nav tādu datu, bet mēs noteikti nerunājam par atsevišķiem gadījumiem. Manā praksē ir gadījums, kur vienā klasē vien dažu mēnešu laikā četri trans pusaudži atklāja piederību pretējam dzimumam. Visticamāk, izplatība Latvijā ir līdzīga kā citās Eiropas valstīs - un ja tur valdības, sabiedrība un speciālisti augstākajā līmenī satraucas par šo fenomenu, kāpēc lai Latvijā mēs to ignorētu?

3. Šī problēma uz mums neattiecas, jo Latvijā nekādu dzimuma maiņu līdz 18 gadiem tāpat nemaz nevar izdarīt.

Šis apgalvojums ir patiess tikai tajā ziņā, ka Latvijā līdz 18 gadiem nevar (pagaidām) izdarīt ķirurģiskās manipulācijas. Gan pubertātes bloķēšana, gan hormonterapija Latvijā tiek piedāvāta arī nepilngadīgiem pusaudžiem - par to katrs pats var pārliecināties Bērnu slimnīcas mājas lapā. Bet pats būtiskākais - medicīniskais dzimuma maiņas modelis nesākas ar hormonterapiju vai ķirurģiju.

Tas sākas ar “apstiprinošo” pieeju, kurā tiek apstiprināts bērna “psiholoģiskais dzimums”, akceptēta ideja par piedzimšanu nepareizā ķermenī, šī modeļa terminoloģija u.tml. Turklāt, kā rāda pētījumi - jo agrāk bērns nonāk šajā modelī, jo vēlāk daudzkārt lielāka iespēja, ka viņš vēlēsies veikt pārējās manipulācijas, sasniedzot pilngadību. Protams, ne visi izvēlas "iet līdz galam", bet pētījumu dati ir skaidri: gandrīz 100% no pubertātes blokatorus saņēmušo uzsāk hormonterapiju. Ap 50-75% hormonterapijas saņēmēju vēlas ķirurģiju. Uzsākot šo modeli skolā, mēs noliekam riska pusaudžus “zemajā startā”, lai viņi būtu gatavi uzsākt tranzīciju uzreiz pēc 18 gadu sasniegšanas. Arguments, ka nepilngadīgiem taču to nedara, nav īsti racionāls šajā situācijā.

4. Mūsdienu pusaudži tāpat jau to visu zina! Labāk lai mēs viņiem to pastāstam skolā, nekā lai visu dzird tikai Tik-Tokā un internetā!

Bērniem un pusaudžiem ir ļoti daudz dažādu ideju par lietām, pasauli un cilvēkiem. Daudzas no tām viņi redz internetā. Daudzas no tām ir saprātīgas. Daudzas ir pilnībā absurdas vai pat bīstamas. Tāpēc jau mūsu kā pieaugušo atbildība un pienākums ir viņiem attīstīt kritisko domāšanu un sniegt dažādas perspektīvas, kā domāt par sevi un pasauli. Nevis nekritiski atkārtot visu to, kas ir neveselīgs sociālajos tīklos.

Mēs taču neapstiprinām pusaudžiem viņu idejas par marihuānas legalizāciju vai, piemēram, mācīšanās bezjēdzīgumu. Tad kāpēc skolai kļūt par vietu, kur aktīvi apstiprināt šo šauri speficisko, sociālo aktīvistu grupu lobēto pasaules redzējumu? Kāpēc skolā promotēt, nevis sniegt kritisku, zinātniski informētu vērtējumu dažādiem redzējumiem par veselīgu bērnu attīstību?

Visbiedzot, šis pēdējais arguments šķiet kā tāda pieaugušo atteikšanās no atbildības. Infantilizēta attieksme pret problēmu. Jo ne jau pusaudži izdomāja medicīnisko dzimummaiņas modeli. Ne jau viņi izgudroja āja pubertātes blokatorus, un ne viņi sev paši veic hormonterapijas. Galu galā, ne jau pusaudži izdomāja, ka cilvēki var būt bezdzimuma un plūstoša dzimuma, un ne viņi šīs idejas šobrīd mēģina ieviest skolas programmās.

Tā tomēr ir mūsu pieaugušo atbildība. Un mūsu atbildība ir šo situāciju arī nopietni risināt.

Facebook