Latvijā briest smaga veselības nozares krīze.
Latvijas Slimnīcu biedrība ceļ trauksmi - nepietiekamā finansējuma dēļ jau šoruden medicīniskie pakalpojumi var būt pieejami tikai par maksu. Taču slimības un slimošanu neviens nav atcēlis, tāpēc sagaidāms, ka pacientu plūsma pieaugs ambulatorās ārstniecības iestādēm. Tiesa, arī poliklīnikām naudas resursi valsts apmaksātām speciālistu konsultācijām un izmeklējumiem ir ierobežoti.
"Ja valdība arī turpmāk izliksies šo problēmu neredzam, visai drīz nonāksim pie skarbas atziņas – pie ārsta varēs doties tikai tie, kas par vizīti spēs samaksāt paši", - pauž Kintija Barloti, Jelgavas poliklīnikas vadītāja.
Valsts jau par pagājušo gadu slimnīcām nav samaksājusi 88 miljonus eiro. Tika pieļauts, ka, visticamāk, rudenī pakalpojumi būs pieejami tikai par maksu. Ne viens vien slimnīcas vadītājs atzina, – lai slimnīcas varētu pastāvēt, tās regulāri tiek dotētas no ieņēmumiem par maksas pakalpojumiem. Jo ar valsts finansējumu nepietiek patreizējo vajadzību segšanai, nemaz nerunājot par ieguldījumiem slimnīcas attīstībā.
Dzirdot šādas prognozes veselības nozarei, ikvienam iedzīvotājam rodas pamatots jautājums,kāpēc tieši Latvijas veselības aprūpe ir nonākusi tik kritiskā situācijā? Strādājam, maksājam nodokļus, bet pie ārsta nokļūt paliek arvien grūtāk. Pirmkārt jau veselības un sociālajā nozarēs gadiem ilgi valsts ir ieguldījusi vismazāko daļu no mūsu maksātajiem nodokļiem. Šī situācija nav radusies pēkšņi, bet gan vismaz aizvadīto 20 gadu garumā. Vienmēr ir atradušās svarīgākas vajadzības par iedzīvotāju veselības stāvokli. Bez tam pasaulē pēdējo desmit gadu laikā, attīstoties zinātnei un tehnologijām, izmeklējumu un medikamentu cenas ir krietni augušas.
"Risinājums būtu konkrētas valsts budžeta daļas procentuālā izteiksmē novirzīšana veselības un sociālajai nozarei, - stasta K.Barloti, -Iedzīvotājam ļoti svarīgi būtu beidzot zināt kur viņa samaksātais sociālais nodoklis tiks tērēts un cik cilvēks, strādājot algotu darbu, pats nopelnījis savas veselības aprūpei. Iespējams, cilvēks, kā nodokļu maksātājs, patiesībā par daudz svarīgāku uzskata ieguldījumu savas un tuvinieku veselības aprūpē, nevis neaptverami dārgas mākslas izstāžu zāles celtniecībā. Līdzīgi iedzīvotājiem katrā čekā ir jāredz, cik patiesīsībā izmaksā viņa 20 minūšu vizīte pie ārsta, kā arī valsts dotējamā rēķina daļa. Pašlaik rodas sajūta, ka ģimenes ārsta darbs maksā četri eiro, bet izmeklējumi, uz kuriem nosūta ārsts, vispār ir bezmaksas".