Apdrošinātājiem pieteiktie postījumi sējumiem varētu sasniegt 25 000 hektāru

Viņa norāda, ka Latvijā kopumā strādā četri apdrošinātāji, un pēc kooperatīva "Latraps" un apdrošināšanas kooperatīva "Vereinigte Hagel" informācijas sniegtās informācijas biedrībai pirmajās trīs dienās pieteikumi uz sējumu apdrošināšanu ir saņemti no vairāk nekā 100 saimniecībām par 19 000 tūkstošiem hektāru izpostītu sējumu.

"Cietušo saimniecību skaits turpina augt, jo aizvien tiek saņemtas ziņas par postījumiem," saka Dzelzkalēja-Burmistre, piebilstot, ka ne visi saimnieki savus laukus ir apdrošinājuši, līdz ar to biedrība prognozē, ka par gandrīz tik pat lielu postījumu platību lauksaimnieki kompensācijas nesaņems.

Kā norāda priekšsēdētāja vietniece, neapdrošinātajām saimniecībām turpmākā izdzīvošana būs ļoti problemātiska, un vētras skartajos reģionos iedzīvotāji savos tuvākajos tirdziņos, visticamāk, šoruden vietējos dārzeņus un augļus nopirkt nevarēs.

Dzelzkalēja-Burmistre atzīmē, ka šādās dabas katastrofu risku situācijās ir būtiska nozīme trauksmes apziņošanas vai brīdināšanas sistēmai, lai iedzīvotāji potenciāli apdraudētajās teritorijās varētu laicīgi sagatavoties. "Šī vētra parādīja, ka Latvijā šāda brīdinājuma sistēma nestrādā tā kā Rietumeiropā, kur ikviens iedzīvotājs uz telefonu saņem ziņu par tuvojošām briesmām," uzsver biedrības pārstāve.

Vienlaikus viņa pauž, ka vētras dienā nebija ziņas par vētras konkrētu virzību, bet bija tikai ziņas par iespējamo negaisu pusē Latvijas teritorijas. "Aizvien nav saprotams, kāpēc tajā brīdī, kad Latvijas pierobežā plosījās vētra, netika iedarbinātas trauksmes sirēnas, jo lauku cilvēki darba laikā nesēž pie televizoriem vai radio," skaidro Dzelzkalēja-Burmistre, atzīmējot, ka galarezultātā ir izpostītas ēkas, sabojāta tehnika un autotransports, cietuši cilvēki un mājdzīvnieki.

Tāpat viņa min, ka arī krīzes vadība šajā situācijā notiek nepiedodami lēni - jau pagājušas vairākas dienas un joprojām nav atbilstošas koordinācijas un sapratne par to, kas cietušajām būtu jādara saviem spēkiem un ko palīdzēs valsts vai pašvaldība.

"Ir jāiet prom no kompensāciju maksāšanas prakses, un zemnieki jāmudina atbildību uzņemties pašiem, sniedzot atbalstu sējumu apdrošināšanai," uzsver Dzelzkalēja-Burmistre. Viņasprāt, sējumu apdrošināšana jāpapildina arī ar augļu dārzeņu un kukurūzas apdrošināšanas iespējām.

Saskaņā ar Dzelzkalējas-Burmistres teikto, gan Latvijā, gan lielākajā daļā Eiropas valstu sējumu apdrošināšana tiek subsidēta, bet šogad atbalsts segs mazāk nekā 50% no apdrošināšanas polises izmaksām, nevis kā iepriekš - 70%. "Tā kā šis ir dārgs apdrošināšanas veids, Latvijā ir apdrošināti vien ap 20% no visiem sējumiem. Uzskatām, ka atbalsta samazināšana būtu pieļaujama tikai tad, kad apdrošināto sējumu skaits sasniegtu vismaz 60% no sējumu platībām," akcentē biedrības pārstāve.

Tāpat viņa min, ka, lai lauksaimnieki vētras skartajos reģionos varētu izdzīvot, valdībai būtu jānāk palīgā ar apgrozāmo līdzekļu programmu ar zemiem vai bez procentiem uz diviem līdz trīs gadiem.

Kā piebilst Dzelzkalēja-Burmistre, patlaban "Zemnieku saeima" savus biedrus mobilizē un aicina ziedot, lai palīdzētu vissmagāk skartajām saimniecībām.

Jau ziņots, ka pirmdien Latviju šķērsoja pērkona negaiss un stipra vētra, kas dažviet atnesa ļoti lielu krusu un intensīvas lietusgāzes, gāžot kokus, izpostot būves, transportlīdzekļus un infrastruktūru. Īpaši lielus postījumus vētra nesa Dobeles novadam.

Lai aplēstu vētras radītos postījumu apmērus, Zemkopības ministrija uzdeva Lauku atbalsta dienestam (LAD) apkopot situāciju, par kuru dienestam lauksaimnieki varēs ziņot no 11.augusta līdz 25.augustam LAD mobilajā lietotnē.