Rinkēvičs pauž atbalstu iekšlietu sistēmas darbinieku atalgojuma palielināšanai

Amatpersonas tikās, lai runātu par aktuālajiem iekšlietu sistēmas jautājumiem, tostarp par policijas rīcību lietās, kas skar valsts drošību, un par nelegālo migrāciju no Baltkrievijas.

Tikšanās laikā Valsts prezidents aicināja iekšlietu ministru uzdot policijai stingri un principiāli vērsties pret sabiedriskās drošības un kārtības apdraudējumu, arī naida noziegumiem. Pēdējā laikā atsevišķi gadījumi, piemēram, provokācijas pret likumsargiem 16.jūlijā Jūrmalas pludmalē un kriminālprocesa izbeigšana Daugavpilī piekautā jaunieša lietā liecina par policijas izpratnes trūkumu attiecībā uz šāda veida nodarījumiem.

Sarunā Valsts prezidents norādīja, ka nelegālā imigrācija no Baltkrievijas uzskatāma par hibrīduzbrukumu. Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvijai ir pienākums sargāt NATO un Eiropas Savienības ārējās robežas drošību. Valsts robežsardzes rīcībā jābūt pietiekamiem juridiskiem un praktiskiem līdzekļiem šī uzdevuma izpildei.

"Tādēļ pozitīvi vērtējami pēc Iekšlietu ministrijas iniciatīvas pieņemtie grozījumi Valsts robežas likumā un Valsts robežsardzes likumā, kas ļauj Ministru kabinetam izsludināt pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu, ja tiek konstatēts nesamērīgi liels nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājumu skaits," pauda Valsts prezidents.

Rinkēvičs apliecināja gatavību iepazīties ar Latvijas-Baltkrievijas un Latvijas-Krievijas robežas infrastruktūras būvniecības gaitu un atsevišķu robežu posmu stiprināšanu klātienē.

Sarunā Valsts prezidents pārrunāja arī iekšlietu sistēmas gatavību reaģēt uz iespējamām provokācijām no Krievijas teroristu grupējuma "Vagner" puses.

LETA jau rakstīja, ka 16.jūlijā ap plkst.16.10 Valsts policijā (VP) saņemts izsaukums no Jūrmalas pašvaldības policijas, ka nepieciešama palīdzība sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā Majoru pludmalē pretī Teātra ielai.

VP amatpersonām ierodoties, notikuma vietā jau bija trīs Jūrmalas pašvaldības policijas norīkojumi un, skaidrojot, kas ir noticis, amatpersonas uzzināja, ka kāda persona pludmalē veikusi huligāniska rakstura darbības, kā arī uzvedusies agresīvi un nav pakļāvusies pašvaldības policijas likumīgajām prasībām.

Ierodoties notikuma vietā, tika sākts darbs ar pašvaldības policijas norādīto personu un pieņemts paskaidrojums par notikušo.

Kopš VP ierašanās brīža apkārtnē netika konstatēti citi likumpārkāpumi, kas būtu par pamatu personu aizturēšanai, un arī pašvaldības policijas norādītā persona sadarbojās.

Noskaidrojot notikušā apstākļus, pūlis pamazām izklīda, un saistībā ar VP rīcībā esošajām ziņām par notikušā apstākļiem, 1964.gadā dzimušam vīrietim tika sākti divi administratīvā pārkāpuma procesi.

Kā iepriekš vēstīja Daugavpils medijs "Chayka", 4.maija vakarā Daugavpilī, iespējams, par piederību LGBTQ+ kopienai piekauti divi cilvēki. Uzbrukums noticis Daugavpils Stropu estrādē. Jauniešiem uzbrukušas divas nezināmas personas.

Cietušais Līvajs Amareins pieļāvis, ka ticis piekauts, jo ir LGBTQ+ kopienas pārstāvis. 28 gadus vecais Amareins esot saņēmis vairāk nekā 20 sitienus pa galvu. Incidents noticis pēc kopienas organizētā piketa "Vienaldzība nogalina", kura dalībnieki pauduši atbalstu Stambulas konvencijas pieņemšanai.

VP preses pārstāve Ilze Jurēvica aģentūrai LETA norādīja, ka 6.maijā tika sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma panta par huligānismu, ja tas saistīts ar miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam.

9.maijā policija aizturēja 1997.gadā dzimušu vīrieti aizdomās par miesas bojājumu nodarīšanu cietušajiem. Izmeklēšanas gaitā gūtais materiālu kopums bija pietiekams, lai vīrieti kriminālprocesā atzītu par aizdomās turēto.

Turpinot procesuālās darbības, pēc uzraugošā prokurora norādījumiem vīrietim tika piemēroti vairāki ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Turpinot izmeklēšanu, policija prokurora uzraudzībā kriminālprocesā veica visas nepieciešamās izmeklēšanas darbības, kuru laikā noskaidrots, ka konfliktā ar iepriekš nepazīstamām personām aizdomās turētais neveica savas darbības ar iepriekšēju nodomu, bet gan tās radās konflikta laikā - notikuma vietā pēkšņi izveidojoties naidīgām attiecībām, pusēm apspriežot ne tikai seksuālās orientācijas jautājumus.

Tāpat noskaidrots, ka aizdomās turētais cietušajiem nodarījis miesas bojājumus nevis huligānisku motīvu vadīts vai ar mērķi traucēt sabiedrisko kārtību un mieru, bet gan personiskās attieksmes dēļ, un šīs darbības nebija vērstas uz rupju sabiedriskās kārtības un miera traucēšanu vai rupja un aizskaroša konflikta izraisīšanu bez iegansta vai izmantojot maznozīmīgu ieganstu.

Līdz ar to aizdomās turētā darbībās nav konstatētas tādas noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, kas būtu saucamas pie atbildības kriminālprocesuālā kārtā atbilstoši Krimināllikuma pantam par huligānismu.

Arī 17.jūlijā policijā saņemts uzraugošā prokurora rakstisks norādījums par to, ka augstākminētajā kriminālprocesā jāpieņem lēmums par krimināllietas izbeigšanu, jo izdarītajā nodarījumā nav tāda noziedzīga nodarījuma sastāva, kas būtu sodāms kriminālprocesuālā kārtā, ar norādījumu personas saukšanai pie administratīvās atbildības par maznozīmīgu miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam.

Ņemot vērā augstāk minētos apstākļus un izmeklēšanā noskaidroto, 20.jūlijā kriminālprocess izbeigts un no tā izdalīts materiāls administratīvā pārkāpuma procesa sākšanai par maznozīmīga miesas bojājuma, tas ir, miesas bojājuma, kas izraisījis īslaicīgas, maznozīmīgas sekas, bet nav izraisījis veselības traucējumu vai vispārējo darbspēju zaudējumu, nodarīšanu.

Par šādu pārkāpumu personai var tikt piemērots naudas sods no 210 līdz 400 eiro.